Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skrīveris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skrīveris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
skrīveris
skrĩveris, skrìveris 2 Prl., Lös., skrīveris U., skrĩvelis Rothof, Popen n. FBR. VIII, 121, Salis Wolm., skrīvelis U., f. skrĩverene Dond. n. FBR. V, 132, skrīverīša Kaud . Jaunie mērn. laiki I, 108; IV, 130, = rakstvedis, der Schreiber, die -in. Nebst estn. krīwel aus mnd. schriver.
Avots: ME III, 896
Avots: ME III, 896
skrīveriski
‡ skrīveriski, Adv., gleich Schreibern (od. kā skrīverieši?): ruokas savicinājuši ... mēģināja labi s. izlaist kādu teikumu Jauns. Raksti IV, 18.
Avots: EH II, 511
Avots: EH II, 511
Šķirkļa skaidrojumā (5)
noprecēt
nùoprecêt ‡ Refl. -tiês, eine Fehlheirat machen Aps.: skrīveris tiešām būs šķībi nuoprecējies Atputa № 635, S. 7.
Avots: EH II, 78
Avots: EH II, 78
sadukt
sadukt, intr.,
1) sich niederbeugen, zusammensinken:
mežsargs sadukst pie zemes MWM. VIII, 544. zē̦ns satrūkstas, sadukst Vīt. 36. viņa sarāvās un saduka De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 675. Part. praet. saducis, zusammengesunken; matt, abgemattet, verdriesslich: Ķīsis stāvēja . .. saducis un nuošļucis Latv. Gustavs stāvēja galvu nuodūris, saducis Druva II, 722. kuo tu esi tāds sagājies, saducis (verdriesslich)? Matkutn. tu šuodien tāds saducis, nuopietns Druva II, 305. skrīveris sadukušā, tikkuo dzirdamā balsī lasīja Latv. sadukusi sirds, ein abgemattetes, bekümmertes Herz Elv.;
2) "schwach von Atem sein" L.; 3 = sadūkt I: saducis laiks.
Avots: ME III, 616
1) sich niederbeugen, zusammensinken:
mežsargs sadukst pie zemes MWM. VIII, 544. zē̦ns satrūkstas, sadukst Vīt. 36. viņa sarāvās un saduka De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 675. Part. praet. saducis, zusammengesunken; matt, abgemattet, verdriesslich: Ķīsis stāvēja . .. saducis un nuošļucis Latv. Gustavs stāvēja galvu nuodūris, saducis Druva II, 722. kuo tu esi tāds sagājies, saducis (verdriesslich)? Matkutn. tu šuodien tāds saducis, nuopietns Druva II, 305. skrīveris sadukušā, tikkuo dzirdamā balsī lasīja Latv. sadukusi sirds, ein abgemattetes, bekümmertes Herz Elv.;
2) "schwach von Atem sein" L.; 3 = sadūkt I: saducis laiks.
Avots: ME III, 616
samaitāt
samàitât, tr.,
1) verderben, zerstören, beschädigen
U.: Sprw. samaitāt var ātri, sataisīt grūti. ļauni ļaudis samaitā labus. ļauna priekšzīme samaitā labas ieražas. puika varuot kādu dzelzsgabalu samaitāt Alm. Kaislību varā 127, tās samaitātu labību LP. VII, 293;
2) umbringen, töten:
viņš... saprata Lāčadē̦la nuolūkus un apņēmās viņu kaut kâ samaitāt Pas. II, 292. skrīveris draudējis viņas tē̦vu samaitāt Sadz. viļņi 17. Refl. -tiês,
1) verderben
(intr.): nav jābauda samaitājušies ēdieni SDP. VIII, 64, atslē̦ga bij samaitājusēs Krišs Laksts 20;
2) sich körperlich schweren Schaden tun, namentl. durch Überheben
U.;
3) sich schwer versündigen
U.
Avots: ME II, 679
1) verderben, zerstören, beschädigen
U.: Sprw. samaitāt var ātri, sataisīt grūti. ļauni ļaudis samaitā labus. ļauna priekšzīme samaitā labas ieražas. puika varuot kādu dzelzsgabalu samaitāt Alm. Kaislību varā 127, tās samaitātu labību LP. VII, 293;
2) umbringen, töten:
viņš... saprata Lāčadē̦la nuolūkus un apņēmās viņu kaut kâ samaitāt Pas. II, 292. skrīveris draudējis viņas tē̦vu samaitāt Sadz. viļņi 17. Refl. -tiês,
1) verderben
(intr.): nav jābauda samaitājušies ēdieni SDP. VIII, 64, atslē̦ga bij samaitājusēs Krišs Laksts 20;
2) sich körperlich schweren Schaden tun, namentl. durch Überheben
U.;
3) sich schwer versündigen
U.
Avots: ME II, 679
saziņot
saziņuôt, tr., eine Nachricht gebend einladen, berufen (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): par lieciniekiem... bija saziņuota... visa pagasta valde Janš. Bandavā I, 89. uz šuodien saziņuoti kādi četrēji... prāvinieki 138. skrīveris saziņuo jauniešus Latv. Refl. -tiês, einander Nachricht geben: aprēķinātāji savā starpā saziņuojas A. XX, 295.
Avots: ME III, 796
Avots: ME III, 796
utka
utka, comm., ein Verlauster Manz. Lettus.; ein Lausangel, Lausenickel U.; ein Fasler, Einfaltspinsel Dond.; ein aufdringlicher Mensch Stenden: tas ir ttk uzbāzīgs kâ utka Stenden. tas puisis līž virsū kâ utka ebenda. ak tü utka, kur tu skrej! (zu einem Schwein, einer Kuh gesagt) ebenda. mazais tâ kâ utka lien klāt, nevar dabūt pa˙visam runāt Selb. šis vīrs tikai utka, ne˙kā viņš nevar padarīt Dond. kuo tu ar tuo gnīdu runā, vai tam utkam kas piede̦r! Anekd. 86. tads utka skrīveris! Alm. Rīga e̦smu bijis... kâ mazs, mazs utka, kuŗu tē̦vs paņēma ķīpā līdz MWM. VIII, 28.
Avots: ME IV, 310
Avots: ME IV, 310