Paplašinātā meklēšana

apskribinât: auch Oknist: a. kaulu.

Avots: EH I, 113

apskribinât [BW. 34402, 3], s. apskrubinât.

Avots: ME I, 122

atskribu, ein onomatopoetisches Adv.: skribu, skrabu, vāvere atskribu le̦c Biel. R. 63.

Avots: ME I, 192

‡ izskribinât, auskratzen, -schaben Kaltenbr. Refl. -tiês, sich ganz und gar (ganz rein) auskratzen, -schaben lassen Kaltenbr.: abra izskribinājas.

Avots: EH I, 480

‡ nuoskribelêt "(mit Kreide) bekritzeln" Frauenb.: n. visas malas ar krītu.

Avots: EH II, 86

nùoskribinât,

1): n. kaulus Pas. III, 220.

Avots: EH II, 86

nùoskrìbinât, nùoskribt [prs. -bju Nigr.],

1) tr., abnagen, abkratzen, abschälen:
meîtas nuoskriba rāceņus pusdienai Nigr.;

[2) nùoskribt, sich ablösen:
nuoskribusi (= atplīsusi) miza N.-Peb.].

Avots: ME II, 849

nùoskrìbît, abschaben C., abnagen: kaza nuoskribījusi kuokam mizu.]

Avots: ME II, 849

nùoskribt (unter nùoskribinât): kazas kūsi nuoskribušas VL. aus Nigr.

Avots: EH II, 86

‡ paskribinât, ein wenig skribinât: piegājis pie stikla, sāka grabināt ar pirstiem; kai tik paskribinā ... Pas. VIII, 52.

Avots: EH II, 173

saskribinât, ‡

3) = sagrabinât 2: es kaut kuo saskribināju un izgudruoju, kuo uztaisīt Jauns. Raksti III, 365.

Avots: EH II, 448

saskribinât, tr.,

1) zusammenkritzeln:
ruokraksts bija izsprakstējis, ne̦rvōzi saskribināts A. v. J. 1896, S. 97;

2) zernagen:
peles saskribinājušas papīru smalkās druskās Adiamünde.

Avots: ME III, 733

skrib! Interj., zur Bezeichnung des Lautes, der beim Kratzen, Scharren entsteht: zaķis pie durvīm - skrib! skrib! ar mazuo kājiņu Pas. III, 352 (aus Nerft).

Avots: ME III, 892

skriba,

1): "Schrubhobel"
ME. III, 892 zu verbessern in "Schrubbhobel";

2): auch (Scherbe)
Baižkalns; ein Krümchen Morizberg, N.-Peb.;

4): skribas (= režģus) liek uz ragūm, kad žagarus ve̦d Frauenb.; pa˙priekšu uztaisīja divsklandu žuogu, un tad tur iekšā pina skribas (Fichtenäste, deren Zweige abgchackt sind)
Iw.; ‡

5) Kiefernrinde
Platohn.

Avots: EH II, 509

skriba,

1) ein Schrubhobel
Mag. XX, 3, 222;

2) eine Scherbe, ein zerschlagenes Lehmgefäss
Ronneb.;

3) = luba 2: buda . . . apjumta ar krijām un skribām Janš. Bārenīte 28;

4) Plur. skribas Blieden n. Etn. II, 177, Bielenstein Holzb. 548, Bixten, Zeezern, Lieven-Bersen, Ahs., eine auf den Boden des Wagen- resp. Schlittenkorbes zu legende zusammenrollbare Decke aus Haselnussstöckchen
(Abb. bei Bialenstein Holzb. 549). Zur Bed. 1 vgl. skribene 1, zur Bed. 4. - kribas, kribiņi. Nebst (?) li. skrìbti "krepieren" (s. Būga KSn. I, 219) wohl eher - mit ri aus re- zu skrabt u. a. (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582), als zu lat. skrībere "mit einem Griffel graben".

Avots: ME III, 892

skribaste, skribdir̃sa, ein Windbeutel: vinš iet, skrej kâ skribaste (skribdirsa RKr. XVII, 52) Dond.

Avots: ME III, 892

‡ skribata C. "ein Krümchen".

Avots: EH II, 509

skribdir̃sa, s. skribaste.

Avots: ME III, 892

skribelêt,

2): auch (kritzeln)
Burtn., Dobl., Laidsen, Lemb., Trik.

Avots: EH II, 509

skribelêt, -ẽju,

1) mit den Nägeln kratzen :
ar nagu kādu dubļu plankumu nuo drēbēm skribelēt Ahs, n. RKr. XVII, 52;

2) kritzeln
Wid.; schmieren V.

Avots: ME III, 892

‡ skribelis Adiamünde, ein Eisen gerät, mit dem man auf Balken Buchstaben einritzt. Vgl. skribene 1.

Avots: EH II, 509

skribene,

1) skribene U., Bielenstein Holzb. 322 ^1, skribenis Wid., skribins Mar. n. RKr. XV, 135, ein krummes Eisen, Hohlmesser
U., Schrapeisen Bielenstein l. c.;

2) ve̦ca skribene, eine alte Person
Salis n. U., alberne Person Lems. n. U.

Avots: ME III, 892

skribenis, s. skribene.

Avots: ME III, 892

skribinât: auch C., Dobl., Kaltenbr., Luttr., Peb.; "grebināt" Liepna; nuoganītā ganīklē avīm nav kuo s. Dunika; dzird, ka kaut kas pie durvīm skribina un ieņaudas Pas. VII, 143 (aus Nerft). ‡ Subst. skribinātājs. jem., der skribina: spalvas s., ein Skribent Jaun. Ziņas 1940, No 87, S. 2. Refl. -tiês,

1): auch C., Dobl., Fehteln, Jürg., Kegein, Lasd., Lemb., N.-Peb., Schwanb., Schwitten, Tegasch, Trik.; ‡

3) "?": nuosaukums ieduomātai grāmatai, kad jau pirms kara sāku ap tuo s. Austriņš Raksti VII, 273; "pa drusciņai ar kuo nuodarbuoties" Alswig, Buttn., Jürg., Kegeln, N.-Peb., Sessw.

Avots: EH II, 509

skribinât, tr., intr., nagen Deg., U.; (ab)kratzen Wessen, Lubn.: kuces kaulus skribināja (Var.: skrubināja) BW. 29396, 1 var. kumeliņš tukšu sili skribināja (Var.: grabināja) 12495 var. jumtā... skribināja pele Jauns. baļķuos iesāka skribināt ķirmis Latv. es skribinu kaļķus nuo mūra Stari I, 277. (fig.) kad uzkalniņi nuosūsēs, sākšu tūlīt zemi skribināt U. b. 127, 6. Refl. -tiês, I ) (hin und wieder ein wenig) nagen: aizkrāsnē skribinājās peles Druva I, 174;

2) (mit einer Arbeit) eilen:
kuo tâ skribinies, dari pamazām! Dond. Nebst skribelêt, skribene, skribît, *skribt zu skriba; vgl. auch kribinât.

Avots: ME III, 892

‡ skribinis

Liepna "ein krummes Messer zum Ausschrapen von Kochlöffeln und hölzernen Schüsseln".

Avots: EH II, 509

skribins (unter skribene),

1): auch (= ‡ skribinis) Pilda; ‡

2) "?" Kalupe n. FBR. XVIII, 38; die Handhabe oben am Stiel einer Schaufel od. Mistgabel
Saikava, Warkl. (in Warkl. in dieser Bed. häufiger skribineņš); ‡

3) die Krücke (für einen Lahmen)
Warkl.

Avots: EH II, 509

‡ skribis Dobl. "režģis"; vgl. oben skriba 4.

Avots: EH II, 509

skribît,

1) abschaben, abschälen:
s. rāceņus Nigr.;

2) schreiben (geringschätzig)
Ermes.

Avots: ME III, 892

skribt: "kast" Oknist: ar šituo grābekli vēl var s.

Avots: EH II, 509

skribt, zu erschliessen aus nùoskribt.

Avots: ME III, 892

skribulîgs cilvē̦ks od. skribuļa cilv., ein Unruhiger.

Avots: ME III, 892

‡ II skribulis, = kribis, ‡ skrimbulis: pastalādas vairs nav ne skribuļa mājā Azand. 92. Druckfehler für ‡ skrimbulis?

Avots: EH II, 509

skribulis, der Fastenkringel: ēdināja ar cvībakiem un skribuļiem Gruzna Bursaki 8.

Avots: ME III, 892

‡ skribuns Zvirgzdine, wer bei einer mē̦slu talka am Abend zuletzt mit Dünger auf den Acker fährt.

Avots: EH II, 509

uzskribelêt, aufkritzeln: viņš tâ uzskribelējis, ka nevar salasīt AP., KatrE., Stenden, Wandsen.

Avots: ME IV, 378

uzskribinât,

1) = uzskribelêt: u. savu vārdu uz sienas;

2) = uzkribinât Segew.

Avots: ME IV, 378

apskrubinât, apskrabinât und skribin%C3%A2t">apskribinât, tr., benagen, abschaben: tu mūsu liepiņu apskrubināji BW. 15741.

Avots: ME I, 122

atskrubinât C., Kalz., Nigr., atskrubît Spr., skribin%C3%A2t">atskribinât Nerft, atskrabinât Warkl., tr., abnagen: zaķis atskrubinājis ābelei mizu.]

Avots: ME I, 193

ķimpulis, ķimpulis,

1) ein kleines, rundes Hölzchen:
še tas pats alkšņa ķimpulītis - taisi tapiņu Siuxt, Frauenb. paņem tuo ķimpuliņu un padze̦nā zuosis nuost Naud. ve̦zmu ar ķimpulu sagriezt cieti Frauenb.; auch längere Stäbe: skribas - vairāki gaŗi ķimpuli sapīti kuopā, kas tad tuop uz ratiem un ragavām likti Etn. II, 177;

2) ein Stückchen, Fetzen:
stienis sadruozīts vienuos ķimpuļuos LP. IV, 1. vedēji dancuoja, ķimpuļi [Bedeutung?] skanēja BW. 24200;

3) Spitzenklöppel
L.; [ķim̃pulis Nigr., = pabulis (Knoten im Garn od. Zeug).]

Avots: ME II, 381, 382

kraška,

1) der Raum über der Klete
[Nerft], = klētsaugša: jumtā virskraškas skribināja pele Jauns. klētij bij stipri dēļu griesti; mazāk vajadzīgās mantas glabājās augšā, uz kraškas Jauns.;

2) der Raum im alten Schornstein, wo Schinken und Würste geräuchert wurden
Stockm. n. Etn. I, 122: tas sasniegs kraškā gaļu i(r) zemē stāvē̦dams [aus Neu - Bewershof] BW. 20138. [šk wohl hochle. für šķ.]

Avots: ME II, 260

parakstît, tr.,

1) unterschreiben:
vārdu;

2) ein wenig schreiben;

3) abonnieren:
viņa parakstīja laikrakstu Balss. Refl. -tiês, sich unterschreiben: viņš gāja pie ķēniņa parakstīties LP. VII, 214. viņš parakstās par laikraksta vadītāju. [Subst. parakstîtãjs, der Unterschreibende, der Subskribent, Abonnent.]

Avots: ME III, 87

ruška U., comm., rušķe Dr., Karls., comm., rušķis (f. -ķe), der Schürer des Feuers U., Mag. XX, 3, 219; ein Schmutzfink; ein Aschenbrödel (pe̦lnu r.): sēdies, rušķi, rausies, ruš,ki! BW. 18870, 1. Indriķīt[i]s pe̦lnu ruška 15174. cūku puisi, pe̦lnu rušķi! 29154. cūku gans, pe̦lnu ruška 21873. cūku gani, pe̦lnu ruškas, pa pe̦lniem viļājās 29355. dē̦lu māte, pe̦lnu rušķe, ceplī guļ dienas vidu 25273, 2. - papīru rušķis Aap., ein Schreiber, Skribent. Zu ràust.

Avots: ME III, 565

skridas Kursiten, = skribas">skribas (s. skriba 4). Etwa zu mnd. schratelen "zerschneiden" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 580)?

Avots: ME III, 892

skrĩpsts Jürg., skrìpsts ² Saikava, Golg., Gr.-Buschh., Kl., Fehteln, Nerft, skrīpsts Peb. n. U., Bielenstein Holzb. 284; 340, Spr., Memelshof, Wessen, Selsau, Selb., Demin. skrīpstiņš Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 48, ein krummes Messer, um Holzlöffel zu schneiden, Schrapmesser (Abb. bei Bielenstein Holzb. 340): jāatne̦s skrīpsts - tē̦vs iztaisīs karūtes Gr.-Buschh. (mugurai) abi gali līka kuopā kâ karuošu skrīpsts Vīt. 24. Wenn mit altem p, nebst skripste, skripsts II, skripta zu skrĩpa; wenn mit ps aus bs, (nebst skribinât u. a.?) zu lat. scrībere "mit einem Griffel graben" (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 586) und li. skriẽbti "Striche ziehen".

Avots: ME III, 896