Paplašinātā meklēšana

skriba,

1): "Schrubhobel"
ME. III, 892 zu verbessern in "Schrubbhobel";

2): auch (Scherbe)
Baižkalns; ein Krümchen Morizberg, N.-Peb.;

4): skribas (= režģus) liek uz ragūm, kad žagarus ve̦d Frauenb.; pa˙priekšu uztaisīja divsklandu žuogu, un tad tur iekšā pina skribas (Fichtenäste, deren Zweige abgchackt sind)
Iw.; ‡

5) Kiefernrinde
Platohn.

Avots: EH II, 509

skriba,

1) ein Schrubhobel
Mag. XX, 3, 222;

2) eine Scherbe, ein zerschlagenes Lehmgefäss
Ronneb.;

3) = luba 2: buda . . . apjumta ar krijām un skribām Janš. Bārenīte 28;

4) Plur. skribas Blieden n. Etn. II, 177, Bielenstein Holzb. 548, Bixten, Zeezern, Lieven-Bersen, Ahs., eine auf den Boden des Wagen- resp. Schlittenkorbes zu legende zusammenrollbare Decke aus Haselnussstöckchen
(Abb. bei Bialenstein Holzb. 549). Zur Bed. 1 vgl. skribene 1, zur Bed. 4. - kribas, kribiņi. Nebst (?) li. skrìbti "krepieren" (s. Būga KSn. I, 219) wohl eher - mit ri aus re- zu skrabt u. a. (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582), als zu lat. skrībere "mit einem Griffel graben".

Avots: ME III, 892

skribaste, skribdir̃sa, ein Windbeutel: vinš iet, skrej kâ skribaste (skribdirsa RKr. XVII, 52) Dond.

Avots: ME III, 892

‡ skribata C. "ein Krümchen".

Avots: EH II, 509

ķimpulis, ķimpulis,

1) ein kleines, rundes Hölzchen:
še tas pats alkšņa ķimpulītis - taisi tapiņu Siuxt, Frauenb. paņem tuo ķimpuliņu un padze̦nā zuosis nuost Naud. ve̦zmu ar ķimpulu sagriezt cieti Frauenb.; auch längere Stäbe: skribas - vairāki gaŗi ķimpuli sapīti kuopā, kas tad tuop uz ratiem un ragavām likti Etn. II, 177;

2) ein Stückchen, Fetzen:
stienis sadruozīts vienuos ķimpuļuos LP. IV, 1. vedēji dancuoja, ķimpuļi [Bedeutung?] skanēja BW. 24200;

3) Spitzenklöppel
L.; [ķim̃pulis Nigr., = pabulis (Knoten im Garn od. Zeug).]

Avots: ME II, 381, 382

nùoskrìbinât, nùoskribt [prs. -bju Nigr.],

1) tr., abnagen, abkratzen, abschälen:
meîtas nuoskriba rāceņus pusdienai Nigr.;

[2) nùoskribt, sich ablösen:
nuoskribusi (= atplīsusi) miza N.-Peb.].

Avots: ME II, 849

skribdir̃sa, s. skribaste.

Avots: ME III, 892

skribinât, tr., intr., nagen Deg., U.; (ab)kratzen Wessen, Lubn.: kuces kaulus skribināja (Var.: skrubināja) BW. 29396, 1 var. kumeliņš tukšu sili skribināja (Var.: grabināja) 12495 var. jumtā... skribināja pele Jauns. baļķuos iesāka skribināt ķirmis Latv. es skribinu kaļķus nuo mūra Stari I, 277. (fig.) kad uzkalniņi nuosūsēs, sākšu tūlīt zemi skribināt U. b. 127, 6. Refl. -tiês, I ) (hin und wieder ein wenig) nagen: aizkrāsnē skribinājās peles Druva I, 174;

2) (mit einer Arbeit) eilen:
kuo tâ skribinies, dari pamazām! Dond. Nebst skribelêt, skribene, skribît, *skribt zu skriba; vgl. auch kribinât.

Avots: ME III, 892

‡ skribis Dobl. "režģis"; vgl. oben skriba 4.

Avots: EH II, 509

skridas Kursiten, = skribas">skribas (s. skriba 4). Etwa zu mnd. schratelen "zerschneiden" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 580)?

Avots: ME III, 892