Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skribināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skribināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

izskribināt

izskribinât, auskratzen, -schaben Kaltenbr. Refl. -tiês, sich ganz und gar (ganz rein) auskratzen, -schaben lassen Kaltenbr.: abra izskribinājas.

Avots: EH I, 480


noskribināt

nùoskribinât,

1): n. kaulus Pas. III, 220.

Avots: EH II, 86


noskribināt

nùoskrìbinât, nùoskribt [prs. -bju Nigr.],

1) tr., abnagen, abkratzen, abschälen:
meîtas nuoskriba rāceņus pusdienai Nigr.;

[2) nùoskribt, sich ablösen:
nuoskribusi (= atplīsusi) miza N.-Peb.].

Avots: ME II, 849


paskribināt

paskribinât, ein wenig skribinât: piegājis pie stikla, sāka grabināt ar pirstiem; kai tik paskribinā ... Pas. VIII, 52.

Avots: EH XIII, 173


saskribināt

saskribinât, ‡

3) = sagrabinât 2: es kaut kuo saskribināju un izgudruoju, kuo uztaisīt Jauns. Raksti III, 365.

Avots: EH XVI, 448


saskribināt

saskribinât, tr.,

1) zusammenkritzeln:
ruokraksts bija izsprakstējis, ne̦rvōzi saskribināts A. v. J. 1896, S. 97;

2) zernagen:
peles saskribinājušas papīru smalkās druskās Adiamünde.

Avots: ME III, 733


skribināt

skribinât: auch C., Dobl., Kaltenbr., Luttr., Peb.; "grebināt" Liepna; nuoganītā ganīklē avīm nav kuo s. Dunika; dzird, ka kaut kas pie durvīm skribina un ieņaudas Pas. VII, 143 (aus Nerft). ‡ Subst. skribinātājs. jem., der skribina: spalvas s., ein Skribent Jaun. Ziņas 1940, No 87, S. 2. Refl. -tiês,

1): auch C., Dobl., Fehteln, Jürg., Kegein, Lasd., Lemb., N.-Peb., Schwanb., Schwitten, Tegasch, Trik.; ‡

3) "?": nuosaukums ieduomātai grāmatai, kad jau pirms kara sāku ap tuo s. Austriņš Raksti VII, 273; "pa drusciņai ar kuo nuodarbuoties" Alswig, Buttn., Jürg., Kegeln, N.-Peb., Sessw.

Avots: EH II, 509


skribināt

skribinât, tr., intr., nagen Deg., U.; (ab)kratzen Wessen, Lubn.: kuces kaulus skribināja (Var.: skrubināja) BW. 29396, 1 var. kumeliņš tukšu sili skribināja (Var.: grabināja) 12495 var. jumtā... skribināja pele Jauns. baļķuos iesāka skribināt ķirmis Latv. es skribinu kaļķus nuo mūra Stari I, 277. (fig.) kad uzkalniņi nuosūsēs, sākšu tūlīt zemi skribināt U. b. 127, 6. Refl. -tiês, I ) (hin und wieder ein wenig) nagen: aizkrāsnē skribinājās peles Druva I, 174;

2) (mit einer Arbeit) eilen:
kuo tâ skribinies, dari pamazām! Dond. Nebst skribelêt, skribene, skribît, *skribt zu skriba; vgl. auch kribinât.

Avots: ME III, 892