noskripstēt‡ nùoskripstêt, Perfektivum zu skripstêt: tiklīdz (sc.: vē̦stuļu) kastiņa pie durvīm nuoskripstēja Jauns. Neskaties saulē 55.Avots: EH II, 86
skripstētskripstêt: s. mē̦dz neziesti rati un jauni apavi Zvirgzdine. rakstīdams, ka skripstēja vien Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), 53.Avots: EH II, 510
skripstētskripstêt, -u, -ẽju, knistern, knarren (vom Geräusch, das beim Gehen mit Stiefeln über den Fussboden entsteht): viņš iet, ka skripst pa plānu: krip, krap! Sassm. n. RKr. XVII, 52. Vgl. kripstêt; etwa zu slav. skripati, skripĕti "knarren" ?Avots: ME III, 893