Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skurbināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skurbināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
atskurbināt
atskur̃binât, wieder nüchtern machen, von einem Rausch befreien: piedzē̦rušu. Refl. -tiês = atskur̃bt, wieder nüchtern werden, den Rausch verlieren: atskurbis viņš vairs nevar atminēties Latv.
Avots: ME I, 193
Avots: ME I, 193
ieskurbināt
paskurbināt
paskùrbinât, tr.,
1) ein wenig schütteln
Lautb.: galvu MWM. III, 283;
[2) "ein wenig reiben·
: p. galvu Bauske. Refl. -tiês, sich eine Weile drehend schwindlig werden: paskurbināsimies! Wandsen.]
Avots: ME III, 101
1) ein wenig schütteln
Lautb.: galvu MWM. III, 283;
[2) "ein wenig reiben·
: p. galvu Bauske. Refl. -tiês, sich eine Weile drehend schwindlig werden: paskurbināsimies! Wandsen.]
Avots: ME III, 101
saskurbināt
saskurbinât,
1) schwindeln machen:
puisis meitu šūpuodams saskur̃bināja tai galvu Nigr., Dunika, Dond.;
2) berauschen (mit Alkohol)
C. (mit ùr ), Salis (mit ur̂ 2 ), Selg.
Avots: ME III, 735
1) schwindeln machen:
puisis meitu šūpuodams saskur̃bināja tai galvu Nigr., Dunika, Dond.;
2) berauschen (mit Alkohol)
C. (mit ùr ), Salis (mit ur̂ 2 ), Selg.
Avots: ME III, 735
skurbināt
skurbinât: mit ur̃ ("?") Degalen,
1): (alutiņš) tev galviņu skur̂bināj[a] 2 VL. aus A.-Ottenhof FBR. XVI, 94.
Avots: EH II, 516
1): (alutiņš) tev galviņu skur̂bināj[a] 2 VL. aus A.-Ottenhof FBR. XVI, 94.
Avots: EH II, 516
skurbināt
skurbinât, tr.,
1) skùrbinât Ermes, (mit ur̂ 2) Bauenhof, berauschen
(skur̃bināt) Dond., Sassm., schwindlig machen, in die Runde drehen bis zum Schwindligwerden Spiess n. U.: paštaisīts vīns skurbina Sassm. narcisas bālās, kas skurbina jūtas A. XX, 661. akmins grìežas riņķī, skurbina šuo bez jē̦gas LP. V, 124;
2) (den Kopf) schütteln
Ahs., Wandsen (skurbināt): zirgs iet galvu skurbinādams Br. 343. ve̦cie rāmi skurbināja savas sirmās galviņas Plūd. Rakstn. II, 282. uz vaicāšanām, vai cerības, ārsts skurbināja galvu Lautb. Luomi 85;
3) "kratzen":
skur̂binât 2 galvu Bauske. Refl. -tiês, sich in die Runde drehen: meitenes, ruokās sakē̦rušās, skur̃binājās Ahs. Zu skurbt; aber in der Bed. 2 und 3 anscheinend durch skurinât beeinflusst.
Avots: ME III, 905
1) skùrbinât Ermes, (mit ur̂ 2) Bauenhof, berauschen
(skur̃bināt) Dond., Sassm., schwindlig machen, in die Runde drehen bis zum Schwindligwerden Spiess n. U.: paštaisīts vīns skurbina Sassm. narcisas bālās, kas skurbina jūtas A. XX, 661. akmins grìežas riņķī, skurbina šuo bez jē̦gas LP. V, 124;
2) (den Kopf) schütteln
Ahs., Wandsen (skurbināt): zirgs iet galvu skurbinādams Br. 343. ve̦cie rāmi skurbināja savas sirmās galviņas Plūd. Rakstn. II, 282. uz vaicāšanām, vai cerības, ārsts skurbināja galvu Lautb. Luomi 85;
3) "kratzen":
skur̂binât 2 galvu Bauske. Refl. -tiês, sich in die Runde drehen: meitenes, ruokās sakē̦rušās, skur̃binājās Ahs. Zu skurbt; aber in der Bed. 2 und 3 anscheinend durch skurinât beeinflusst.
Avots: ME III, 905