Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slāga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slāga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

apslāga

apslāga, das Zusammentreffen von mehreren Unglücksfällen: pavasarī sniegs rudzus nuogulēja, vasarā zirgs nuonīka, rudenī rija nuodega, tīrā apslāga Druweenen.

Avots: ME I, 123

slāga

slāga,

3): auch (mit à ² ) Grawendahl, Marzen, Pilda.

Avots: EH II, 522

slāga Kr. (li. slogà "Plage"),

1) slāgs Ar., ein aus sehr hartem Holz angefertigtes Instrument zum Holzspalten
Guld. n. Etn. I, 89;

2) der Schaden, die Beschwerde
U., Plage: slāgu darīt, Schaden tun U. tam uzbrukusi ļauna slâga ("dauerndes Unglück") Bers. man šī tiesāšanās ir par slâgu (zur Plage) Gr.-Buschhof, Saikava;

3) eine Krankheit, Seuche
Lubn. n. Etn. III, 1, (mit â) Warkh., Warkl., Viehseuche Sessw. n. U.: lai tevi slāga! hol dich die Pest! Lubn.;

4) slâgas ² (li. slogos Miežinis), Schnupfen Rutzau: dabuisit slāgas, ka jūs tâ pliki ietat! In der Bed. 1 wohl aus mnd. slage "ein Schlägel, womit man beim Holzspalten den Keil eintreibt"; in den Bedd. 2-3 (und 4?) wohl (nach Leskien Nom. 217 und Prellwitz KZ. XLVII, 303) zu slêgt mit sekundärem Ablaut (wozu Le. Cir. § 39d); s. auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 714.

Avots: ME III, 922

Šķirkļa skaidrojumā (2)

šļāga

I šļāga,

1) junger Waldanwuchs
(mit ã) Ahs.: šļāgā aizliegts luopus ganīt Ahs.;

2) ein Klotz zum Einrammen von Pfählen
U. Aus d. Schlag (vgl. slāga 1 und slãģis I).

Avots: ME IV, 68

slāgs

slâgs, = sluogs, die Last Warkl., Cir.Buschh.: (fig.) viņš man par mūžīgu slāgu; s. auch slāga.

Avots: ME III, 922