slēdzeklis
slêdzeklis 2 Karls., der Schlüssel (zum Schliessen eines Schlosses, zum Regulieren von etwas): Marija . . . aizvēra . . . durvis, aizbultē̦dama un aizšaudama tās septiņiem slēdzekļiem Veselis Daugava I, 429. pagrieza slēdzekli, kas iebīdīja jaunuo patruonu stuobrā 432.
Avots: ME III, 927
Avots: ME III, 927