Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slacīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slacīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aizslacīt

‡ àizslacît,

1) hin-, wegspritzen, -sprengen:
a. ūdeni tālu;

2) hinter etwas spritzen
(tr.): a. kam ūdeni aiz kakla;

3) vollspritzen:
a. kam acis.

Avots: EH I, 48

apslacīt

apslacît, ‡ Refl. -tiês,

1) sich oder einander bespritzen;

2) unversehens bespritzt werden:
istabu slakuot, apslacījās arī krē̦sli.

Avots: EH I, 114

apslacīt

apslacît, apslacinât [li. apšlãkinti], tr., bespritzen, besprengen, nass machen: puķes, jaunus kāpuostus. ar gaiļa asinīm apslaka staļļa durvis LP. VII, 312. brūtgans un brūte apslaka ar ruoku viens uotram acis un drēbes BW. III, 1, 98.

Avots: ME I, 122

atslacīt

‡ atslacît pretī, entgegenspritzen: kad viņš man slacīja ūdeni virsū, es viņam atslacīju pretī.

Avots: EH I, 167

ieslacīt

ìeslacît, einspritzen, einsprengen.

Avots: ME II, 66

izslacīt

izslacît, tr., besprengend verbrauchen: ūdentiņu izslacīju BW. 13635, 5.

Avots: ME I, 799

noslacīt

nùoslacît, nùoslacinât [li. nušlãkinti], auch nùošļacinât, tr., besprengen, bespritzen: zeme nuoslacīta asinīm Latv. Refl. -tiês, sich bespritzen, beschmutzen: drāniņa nuošļacījusies ar taukiem LP. III, 69.

Avots: ME II, 850

pieslacīt

pìeslacît,

1) vollspritzen;

2) "(die Brutzellen der Waben mit Eiern) vollegen"
MSiI.

Avots: ME III, 291

slacīt

I slacît,

1): krūmus apruok un slaka Seyershof. Refl. -tiês: nes lē̦nāk pienu, lai neslakās ārā nuo trauka! Seyershof.

Avots: EH II, 519

slacīt

I slacît, -ku, -cĩju,

1) tr., nass machen, besprengen
U.; wässern V.; spritzen, sprengen: cits . . . ar asarām jau mutes autu slaka Jaunības dzeja 81. jāslaka auksts ūdens ģīmī Konv. 2 1043. slakāms trauks II Mos. 38, 3, das Weihgefäss; slakāmais, der Sprengel, Sprengwedel Dr.;

2) intr., fein regnen
U. Refl. -tiês, spritzen (intr.); sich besprengen: rājainais ūdens slakās A. v. J. 1901, S. 872. viļņi, uostai pāri slacīdamies... Duomas II, 481. Zu slaka I.

Avots: ME III, 912

slacīt

II slacît "verleumden; leugnen" (?) aus einem Gesangbuch v. J. 1786.

Avots: ME III, 912

uzslacīt

uzslacît, = uzslacinât: uzslaki tiem grē̦ku ūdeni! IV Mos. 8, 7. uzslacīja ūdeni... vīram uz pakausi Vēr. I, 1475. Refl. -tiês: man uzslacījās ūdens, es passierte mir, dass unversehens auf mich Wasser spritzte (perfektiv).

Avots: ME IV, 379

Šķirkļa skaidrojumā (6)

saslacināt

saslacinât, saslacît, tr., besprengen, befeuchten: saslacināt zemi Konv. 2 2154. lietus piles... saslacināja... bļuodiņā sēnes Latv. tīrus rudzus, ar ūdeni saslacītus BW. 25056 var. Refl. -tiês, sich besprengen, sich befeuchten.

Avots: ME III, 735

saveldzēt

saveldzêt, tr., feucht, nass machen: tīrus rudzus, ar ūdeni save̦ldzē̦tus (Var.: saslacītus) BW. 25056 var.

Avots: ME III, 784

skābe

skâbe,* die Säure U.: ģīmi tik tuvu pielikt, ka skudras tuo var ar savu skābi apslacīt Etn. II, 134.

Avots: ME III, 878

šļenkāt

šļe̦nkât PS., = šļankât, (das Gefäss bewegend Wasser) eingiessen; šļè̦nkât 2 Golg., (eine Flüssigkeit) rütteln. Refl. -tiês "slacīties" Serbigal: piens ne̦suot kannā šļe̦nkājas Bauske (mit e̦ñ), Ledmannshof.

Avots: ME IV, 70