Paplašinātā meklēšana

‡ cimslains "sehnicht" Usmaiten.

Avots: EH I, 272

cîpslains ² : c. pūslis N.-Peb. plāce iznākusi nuo sasīkslējuša kuoka un smagi cīpslaina Saikava.

Avots: EH I, 276

cîpslains ² [Ekau, Ruj.], sehnicht: cīpslaina, dzīslaina vakara meita BW. 20142. uozuols izstiepj savus cīpslainus zarus Latv. cīpslains kuoks"kuoks, kas labi neplīst" N. - Peb.

Kļūdu labojums:
meita = vista

Avots: ME I, 391

čipslains "?": (anīss) ir stāds ar čipslainu saknīti Konv. ¹ 81; [vgl. čīpslains und cìpsla].

Avots: ME I, 414

čīpslains: auch Brucken, Druw., (mit ì ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 292

[čìpslains Jürg., Bers., čîpslains Selb., čîpslains ² Ekau, sehnicht: č. gaļa; čìpslains ² Lis., Praulen, faserig, schwer spaltbar: č. kuoks; vgl. cīpslains.]

Avots: ME I, 416

‡ čìslains ² Warkl., faserig (?): č. kuoks.

Avots: EH I, 292

čùkslains [C.], mit kleinem, dichtem Gestrüpp bewachsen: č. purvs Saul.

Avots: ME I, 424

čūslains, morästig, kleine Moräste zwischen Anhöhen enthaltend Plm., Druw.

Avots: ME I, 426

dzîkslaîns BW. 20142, 3, = dzîslains.

Avots: ME I, 556

dzîpslaîns, ‡

2) faserig
(mit î ² ) Dond.: dzīpslaini kāļi, rutki. dzīpslainas bietes.

Avots: EH I, 361

[dzîpslains, sehnicht: dz-a gaļa C., Ruj.]

Avots: ME I, 557

dzîslaîns, dzîslājs, dzîšļuojs, dzîsluots [li. gyslúotas], adericht, sehnicht: dzīslainas kājas. ruokas. dzīslaina (Var.: dzīslāja, dzīšļuoja, dzīsluota) vakara vista BW. 20142. dzīsluots dzintars Asp.

Avots: ME I, 558

grīslaîns, mit Riedgras bewachsen.

Avots: ME I, 657

[grumslains "häutigt, sehnicht" St.]

Avots: ME I, 665

gŗuveslaîns, ausgefahren N. -Autz n. U.

Avots: ME I, 673

juôslaîns: juoslainus (sc.: brunčus) Brigadere Dievs, daba, darbs 164.

Avots: EH I, 571

juôslaîns, gestreift, buntgestreift, mit gürtelartigen Streifen versehen, getigert: juoslains vepris Bers., Serb., Nötk., A. - Rahden, Gaw.

Avots: ME II, 127

[kaislaîns U., geil.]

Avots: ME II, 134

kauslaîns ["sehnicht (z. B. vom Fleisch)" Schujen].

Avots: ME II, 178

‡ II kauslaîns : nevienādi (ja šur tur laukā ir tukšas un re̦tas vietas) saaugusi labība ir kauslaina Korwenhof.

Avots: EH I, 595

ķīpslaîns, [sehnicht Garosen]; faserig (vom Holz) Spr.

Avots: ME II, 389

krẽ̦slaîns, krẽšļaîns, dämmerig, dämmerhaft, schattig: pār laukiem nāves klusumā līst mēnesnīca krē̦slainā Vēr. I, 1425. šūpuolis kustas kâ lielas, baltas buŗas krē̦slainā jūŗā Vēr. II, 135. lampa krēšļaini apgaismuo nelielu istabiņu AU.

Avots: ME II, 276

krim̃slaîns: cūkai ir krim̃sle̦na rīkle Seyershof.

Avots: EH I, 654

krim̃slaîns, krim̃stalains, krim̃šļains, knorplig: krimslaina teļu gaļa.

Avots: ME II, 279

krum̃slaîns: krumslainus puņus Lange Latv. ārste 92.

Avots: EH I, 659

krumslaîns, krumšļains,

1) knorpelig
Smilt., U.;

2) hügelig, uneben:
krumšļains apgabals Erlaa.

Avots: ME II, 287

kunkslaîns, uneben, knotig: kunkslainas pakulas Frauenb.

Avots: ME II, 315

‡ liẽlpārslaîns, in grossen Flocken fallend: mīkstu, lielpārslainu sniegu Jauns. Raksti VIII, 119.

Avots: EH I, 755

mê̦slaîns, schmutzig, mit Schutt, Fegsel, Kehricht, Mist bedeckt: mē̦slainas kājas MWM. VIII, 545. meturēju me̦lna galda, ne mē̦slainas (Var.: gružainas) istabiņas BW. 6871.

Avots: ME II, 621

nuõkrẽ̦slaîns, dämmerhaft, dämmerig: nuokrē̦slainajā lampas gaismā JR. VII, 75.

Avots: ME II, 802

‡ uôslaîns Lubn., dunkel gestreift: uoslaina cūka.

Avots: EH II, 744

pḕ̦rslaîns, s. pā`rslaîns (ME. III, 176).

Avots: EH XIII, 229

‡ puskrẽ̦slains, halbdämmerig: puskrē̦slainā istabā Austriņš Raksti V, 63.

Avots: EH II, 332

pûslaîns ² : sivē̦nam viena de̦sa nav gluda, bet tāda pûslaina2 Ramkau.

Avots: EH II, 343

pûslaîns ² Dunika, U., = pùšļaîns, blasig.

Avots: ME III, 450

‡ ruslains, = ruslans: tumši ruslainiem matiem Janš. Dzimtene II, 113.

Avots: EH II, 386

rūslaîns, rötlich, bräunlich, rostfarben: rūslaiņi mati. MWM. X, 446. Vgl. rusls.

Avots: ME III, 573

skrimslaîns, s. skrimšļains.

Avots: ME III, 893

slains, schwankend, beweglich Wid.: slàins ² (Warkl.) purvs, ein Sumpf, wo man einschiesst U. Seit Leskien Abt. 286 zu slìet gestellt; zur Bed. vgl. besonders li. šlýti "nach vom sinken", pašlýti "straucheln", zur Form - li. atšlainis "Erker", air. clóin "schief, ungerecht" und an. hlein "Felsvorsprung".

Avots: ME III, 913

spraislaîns, gewölbt V.: spraislaini griesti, Schwibbogen V, spraislainas aliņas Vēr. II, 799. auss spraislainās alās 726.

Avots: ME III, 1008

I spràuslains ² Selsau "= spaļains": sprauslaini (labi neiztalināti, asi) lini Sessw., ("flockig") Segewold.

Avots: ME III, 1012

II spraũslains: auch (mit au ) Sermus.

Avots: EH II, 557

II spraũslains Grünwald "sich mit Speichel oder Rotz beschmutzt habend" (mit âu ) Nötk.

Avots: ME III, 1012

sprieslains, mit Gewölben versehen, gewölbt Wid.

Avots: ME III, 1022

šuslaîns, mit šuslas versehen: šuslains kuoks Warkl.

Avots: ME IV, 107

vīslaîns, nebelicht und regnicht U.

Avots: ME IV, 643

[čīsla Wessen "malku šķeļuot plīšanas šķērslis; tauku lē̦na"; vgl. cīsla und čīpsla, čīpslains.]

Avots: ME I, 416

‡ čûkšļains ² Grobin, = slains">čùkslains.

Avots: EH I, 298

‡ čūsklains, = slains">čūkslains (?): čūsklainām ... vietām Janš. Līgava I, 327.

Avots: EH I, 299

[džîpstalains Lis., = dzîpslains.]

Avots: ME I, 564

krẽšļains, s. krē̦slains.

Avots: ME II, 277

krimšļaîns Wid., = slains">krimslains.

Avots: ME II, 279

krimstalains, krìmste̦laîns, s. krimslains.

Avots: ME II, 279

mislaîni [acc. s. oder Adv.?] aust "weben wie Zich [sic!] gewebt wird" Mag. IV, 2, 109; ["rakstiem, strīpām aust" A. - Schwanb.]; mislains "atlasartige Leinwand" U. - Vgl. mize̦laîns.

Avots: ME II, 636

mize̦laîns, mizulaîns Wid., mizalaîns, mizlāns Autz n. U., rindenartig, vom Gewebe, dessen eine Seite glatt, die andere aber rauh, wollig ist; geköpert Kand.: es, drēbei acis uzmetis, jau zināju, vai tā rate̦na, mize̦laina, vai vienkārtī Jauns. mizalains audums, kuŗa kreisā puse vienkārtī, bet labajā pusē re̦dzami tik audi Nerft. Zu miza; vgl. mislains.

Avots: ME II, 639

rùosinât: plūda krē̦slains mirdzums vis˙apkārt, ruosinādams smalku ... smeldzi Vindedze 193. ‡ Refl. -tiês, sich regen, sich entwickeln: ruosināsies ... jauni nuoduomi Vindedze 167. tālāk ruosinājās duoma Veselis Cilv. sac. 183. romāns ..., kas ruosinās tikai ... dvēselē Veselis Daugava 1937, S. 170. ‡ Subst. ruosinâšanâs, das Sichregen: sākas laukuos čakla r. Kronw. Par piemiņu (1875), S. 384.

Avots: EH II, 392

skrimstalaîns: "slains">dzīslains, ciets, sīksts" Nötk.; skrim̃stalaiņa ir balsa rīkle Siuxt.

Avots: EH II, 510

sprausls, = slains">sprauslains I: e̦ze̦rā vai upē mē̦rcē̦ti, ... veldes lini būs strīpaini, časli un sprausli Vīt. 25.

Avots: ME III, 1013

‡ spriešļains, = slains">sprieslains: spriešļaini ... griesti A. Upītis Māsas Ģertrūdes nosl. 34.

Avots: EH II, 560

‡ spriešļuôts, = slains">sprieslains: spriešļuotā pagrabā A. Upītis Pirmā nakts 66.

Avots: EH II, 560