saslapêt Wid., Dr., tr.,
saslapinât, nass machen, benetzen, durchnässen: akmeņus vajaga labi saslapēt Būvmācība 37.
Lietus pa˙visam saslapējis manus papīrus, meine Papiere sind ganz beregnet Dr.
saslapināts dvielis Straut. Vesel. 48.
saslapināt ūdenī Konv.
2 1816.
jāuzskatās, ka ķieģelus pienācīgi saslapinātu Būvmācība 19. Refl.
-tiês, durchnässt werden: jūsu drēbes ir saslapējušās Apsk. v. J. 1905, S. 335.
tiklīdz (sc.:
tītari) dabūjuši saslapināties, tad nuosprāguši LP. VII, 473.
Avots: ME III,
735,
736