Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slapu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slapu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

slapu

slapu (U.) od. slapus (Celm.) iet, im Pass gehen.

Avots: ME III, 917

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

slapoņa

slapuoņa,

1) Nässe:
purvs pilns slapuoņas un smakas Druva I, 758. šis sniegs nepastāvēs; drīz nuokusīs un atstās tik slapuoņu Vank.;

2) nasses
Wetter Tirsen, Golg., Adl., C., Selsau, Sessw., Schwanb., Fehsen, Widdrisch, Bauske, Alt-Rahden, Gaweesen;

3) eine stets feuchte Stelle
MSil., Widdrisch, Neuhausen;

4) ein Kind, das oft die Wäsche nässt
Vank. In der Bed. 2 dafür in Ukri slapuoņa laiks.

Avots: ME III, 917

Šķirkļa skaidrojumā (8)

atslapt

atslapt, stark durchnässt werden: kājas pa˙visam atslapušas Kal.

Avots: EH I, 167


brikšteļi

brikšteļi, Streichhölzchen: b. ... saslapuši, un ar tiem uguni neiedrēzīsit Janš. Dzimtene II 2 , 305.

Avots: EH I, 241


noaukstēt

nùaũkstêt, ganz kalt werden: kreisā pē̦da viņam bij saslapusi, nuoaukstējusi un zābakā iebriedusi RSk. II, 140. [Refl. - tiês, längere Zeit in der Kälte sein, frieren: nuoaukstējušuos... sāk pārnemt savāds tīkams gurde̦nums Janš. Dzimtene 2 454. ceļā viņš bija stipri nuoaukstējies Dzimtene V, 327.]

Avots: ME II, 758


noslapis

nùoslapis, nass geworden, Part. praet. von einem *nuoslapt: bē̦rni nuoslapuši un nuobridušies Janš. gans brē̦kdams stāstīja, ka paklīdis, nuoslapis, pa˙visam piekusis e̦suot LP. VI, 26.

Avots: ME II, 851


saslapt

saslapt Wid., intr., prs. saslùopu, Assiten, Rutzau, Libau, Wain., Gramsden, Preekuln, Bartau, Mesoten, Schwitten, Sessau, nass, durchnässt werden: malka ir saslapusi Stelp., Barbern. kājas vilktuos pa ūdeni un saslaptu Purap. ietecēju upītē, saslap[a] manas villainītes BW. 26511. lai bārdas pat jums nesasluop! Druva I, 19. kurpes sasluop rasā Duomas I, 562. Aus Baltinov und Kārsava wird eine III p. prs. saslap (aus *saslapj od. zu saslapêt?) angeführt.

Avots: ME III, 736


slapaks

slapaks zirgs, ein Passgänger Elv.; vgl. slapu.

Avots: ME III, 916


slapt

slapt (li. šlàpti), sluopu (mit 2 Dunika, Karls.), slapu, intr., nass, feucht ;verden: līdzi gāju druviņā, tūdaļ slapu (Var.: mirku) rasiņā BW. 7515, 2 . neļaudams tām (= drēbēm) slapt ūdenī Janš. Dzimtene 2 II, 69. likās... kaut kas it kâ sluopam nuo kamiešiem uz leju, - tâ tad laikam tecēja asinis Bandavā I, 272. lai tikai līst, līdz asni slaps un susēs MWM. XI, 256. Zu slapjš.

Avots: ME III, 917


žlekstēt

žlekstêt (richtig?) Sessau, = žļekstêt: saslapušas pastalas žlekst.

Avots: EH II, 819