slauktI slàukt,1): sievas māte cūku slauca BW. 16490, 8; ‡2) slaucamā uguns, das Fegefeuer A. Sprudžs Asaru liekņa 57. Refl. -tiês: pirmpienes ne˙maz nelaižas sevi s. (lassen sich gar nicht melken) AP. Subst. slaucēja BW. 28913, die Melkende.Avots: EH II, 521