Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slauktuve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slauktuve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

slauktuve

slàuktuve 2 (unter slaûktuva 2 ): auch Oknist, Sessw., Sonuaxt, Zvirgzdine, ( slàu[k]tuve 2 ) Liepna, (mit aû 2 ) Gramsden.

Avots: EH II, 521

Šķirkļa skaidrojumā (6)

izšķelvinēt

‡ izšķelvinêt, (eine Flüssigkeit in einem Gefäss) schüttelnd an die Oberfläche befördern (?): kad kraistuot puodā tika iekšā kāds nasis, tad pienu puodā šķelvinēja, kamē̦r nasi izšķelvinēja arā Bērzgale; (eine Flüssigkeit) verschütten Līvani, Nautrēni: i. pienu nuo slauktuves (mit elˆ ) Pilda. Refl. -tiês Līvani, = izšļakstêt: braucuot var nuo trauka i. viss šķidrums.

Avots: EH I, 485

pasainis

pasainis: auch Pilda n. FBR. XIII, 48, Warkh., (mit aî) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, (mit àI 2 ) Linden in Kurl. ("tāds gaŗš p. sē̦tavai, ka var kaklā uzmaukt"), Sonnaxt ("slauktuves p. jeb luociņš"), Warkl. ("nuo auklām savīts ne̦samais kuoka spainim"), (mit aî) Kaltenbr. ("spaiņa saite"), Oknist ("spainim, grezelei"), Zvirgzdine ("spaiņa auklas ruokturis"), (mit aĩ) Tr. ("перевязка"); divas (kules) ..., katra savā sānā, uzkārtas ple̦cuos tâ, ka pasaiņi uz muguras un uz krūtīm zīmēja krustus Jauns. Sliņķu virsnieks 133. Aus pasainis auch ostle. pasańć (die übrigen Kasus vielleicht mit -ain- ?) "spaiņa stīpa" in Eglūna?

Avots: EH XIII, 169

pieslaukt

pìeslàukt,

1) dazu-, hinzumelken;

2) vollmelken:
pilnas slauktuves pieslaukušas LP. VII, 603. Refl. -tiês, zur Genüge (für sich) melken: raganas, pieslaukušās nuo citu guovīm piena... LP. VII, 587.

Avots: ME III, 291

slauktava

slaûktava 2 Suhrs n. FBR. VII, 39, slauktava Bielenstein Holzb. 325, slàuktave 2 Golg., slauktave Römershof n. FBR. VIII, 103, slàukteve 2 Prl., Gr.Buschhof, Saikava, slaûkteve 2 Dond., Dunika, slaukteve Lubn., slàuktevis 2 Lös., slàuktive 2 Sussei n. FBR. VII, 140, Infl., Warkh., Warkl., Pilda, slauktuva U., slàuktuve 2 A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, Kl., Lis., slàuktuve C., Wohlf., slaûktuve 2 Karls., Ugalen n. FBR. VII, 19, Dunika, Treiland nar. p. No 108, slauktuve Gold. n. Etn. 11, 137, Mar., Memelshof, ein acc. pl. demin. slautuvītes (?) BW. 20216 var., der Melkeimer (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 3251: pilnas slauktuves pieslaukušas LP. VII, 603. kūtī gāju guov[j]u slaukt deviņām slauktuvēm (Var.: slauktuvām; ar deviņas slauktaviņas; bez deviņu slauktevīšu) BW. 4859 var: izlīst piena slauktuviņa 29357. Ostle. slauktive wohl aus slauktuve, s. Le. Gr. 34.

Avots: ME III, 919

vienkoka

viênkùoka (gen˙s.), viênkùoku (gen. pl.), aus einem Baumstück gemacht: vienkuoka (vienkuoku LP. VII, 564) slauktuves Etn. III, 41.

Avots: ME IV, 660