Paplašinātā meklēšana

slids (li. slidùs "glatt"),

1) glatt, schlüpfrig
U.: slidas (Var.: slīdas, slidan[a]s, slīde̦n[a]s) bija mātes kurpes, ieslīdēja tautiņās BW. 16970;

2) schräge
U.: slida (Var.: līka, greiza) kuoka laipu meta, lai es krītu ūdenī BW. 18802 var. pa slidu atmatiņu Rutzau. Nebst slîdêt, slaids und li. slýsti "gleiten" zu ae. slídan, mhd. slīten "gleiten", ahd. slito "Schlitten", ae. slidor "glatt", mir. slóet "Schleifbahn", sowie (?) ai. srēdhati "gleitet ab", slav. slědъ "Spur" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 707 f., Siebs KZ. XXXVII, 320, Reichelt KZ. XXXIX, 75; vgl. auch sliede.

Avots: ME III, 931

‡ II slids, = slide (?): (pluostu laišanai gatavuojuoties) guldina pie... mietiem... krūšu kuoku, kas ir re̦sns baļķis kâ pamats . . . uz šuo krāšu kuoku tuop slidi likti, kas ir prāvi baļķi Latv. Av. 1823, No 17.

Avots: EH II, 525

[nùoslide̦ns N.-Peb., slids">nuoslids, nuoslidans Warkl., glatt und abschüssig: n. kalns, ceļš.]

Avots: ME II, 852

II sklanda, sklañdas Selg., die schräge, platte Schleuderstelle auf dem Winterwege Biel. n. U. Als ein Kuronismus nebst sklenst zu li. pasklanda "slīpums" Miežinis, sklandus "slids">slids" Miežinis, sklandýti "ruhig umherschweben"; vgl. daneben (wozu Le. Gr. § 105a) li. nom. pl. paslándys "pasiautà, pavažų dailiai nušliauktas kelio sklypas" (bei Būga Tiž. II, 470), schwed. slinta "gleiten" resp. holl. slinderen "gleiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 715 und Petersson AfsIPh. XXXV, 377 f.), sowie andrerseits schwed. glinta "gleiten".

Avots: ME II, 882

sklids (li. žem. sklidus "glatt" Извѣст. X, 385, sklidus "slids" Miežinis) Rothof n. FBR. VIII, 120, N.u. Ob.-Bartau, Rutzau, Dunika, Suhrs, Sassm., glatt, schlüpfrig: sklids le̦dus, ceļš Sassm. sklidas bij mātes kurpes Suhrs. nevarēsi viņā (= stikla kalnā) uziet, juo tas būs ļuoti sklids Pas. IV, 497 (aus Leegen). uz sklidaju ezeriņu BW. 23621, 1 var. Über skt- neben sl- (in slids) vgl. Le. Gr. § 105a.

Avots: ME II, 883

slaîds Kl., Prl., Bers., Drsth., Sunzel, Kr., slaîds ² Ruj., Kalnzeem (Kurl.), Adv. slaîdi, mundartl. slaîži Nötk., schief liegend, abschüssig U.; glatt; schlank U., lang gestreckt; gefügig, hübsch in die Augen fallend U.; gewandt, schnell: slaidas trepes, eine nicht steile Treppe A. Stirna. tur aizveda jūs[u] māsiņu pār slaiduo (Var.: slide̦nu) ezeriņu BW. 13610. apkal manu kumeliņu! man jābrauc . . . pār slaiduo ezeriņu 15930. mātes kurpes slaidas (Var.: slidas, slaikas, slidan[a]s); bija, drīz slīdēja tautiņās 16970, 6. viņš bij slaids, skaists Krišs Laksts 28. slaidi (Var.: slaide̦ni, laidni, stalti) kumeliņi BW. 1147 var. slaidi zirgi 19960. slaidus, gaŗus telēniņus 32816 var. māmiņai tievi pirksti, slaidu (Var.: slaiku) laida pavedienu 7080. slaidu ve̦zumiņu 29662. māsiņ, tavu slaidu (Var.: daiļu) ruotu, zemīt[i] slauka staigājuot 17077, 1. ka[d] man būtu savs tē̦vs, sava īsta māmuļiņa, i[r] man būtu slaida ruoka, iznesīga valuodiņa 4711, 1. tev, dieviņ, slaida ruoka, tev asais zuobeninš, nuocirt manu ienaidnieku! 9097, 1. slaidi nuospļauties MWM. v. J. 1896, S. 321, slaidi atraidīt Celm., glattweg abschlagen. slaidi dzīvuot B. Vēstn. iznāk vare̦n slaida apšaudīšana A. XX, 300. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gaŗi auga BW. 32209 var. slaida (freigebige) ruoka Ar. slaiži (= plaši, izšķērdīgi) dzīvuot Nötk.; slaîži braukt Kalz., Fehsen. Wird allgemein in allen Bedeutungen zu slids und slîdêt gestellt, z. B. bei Siebs KZ. XXXVII, 320 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 708. Zur Bed. "abschüssig" vgl. speziell ahd. sleita "abschüssiges Terrain"; die Bed. "schlank" kann sich aus der Bed. "glatt" in der Rede von Bäumen entwickelt haben, und zur Bed. "gewandt" vgl. glums "glatt, gewandt".

Avots: ME III, 912, 913

slida, ein Balken mit einer mit Fett bestrichenen Rinne, in der ein Boot ins Meer oder aus dem Meer geschoben wird Adiamünde. Zu slids.

Avots: ME III, 930

slîdêt C., Wolm., Kl., Prl., slîdêt ² Karls., Salis, -u, -ẽju, intr., gleiten, glitschen, ausgleiten U.: pār vaigu lē̦nām asaras slīd Jaunības dzeja 65. nuo kalniem slīdēja me̦lni padebeši Vēr. II, 1111. slīdi nu, pādiņ, krusttē̦va ruokās! BW. I, S. 180. mātes austas villainītes stāvu stāv pūriņā; es ar aužu, darināju, man tik slīd lejiņā BW. 7437. Zu slids.

Avots: ME III, 935

sliẽde Karls., Ruj., Salis, Widdrisch, Siuxt, Selg., Kandau, Nigr., Kursiten, Tr., slìede ² Kl., Kr., Prl., slìede C., PS., Wolm., Arrasch, Jürg., Ermes,

1) die Spur
U.; das Geleise (vom Wagen od. Schlitten) U.; der Gang, den Menschen od. Tiere im Getreide od. Gras gemacht haben (bei U. der Plur.): sunīšiem sliede pazuduse LP. VI, 941. man kājiņa ieslīdēja ve̦cu ļaužu sliedītē BW. 30659. apkārt kalnu aptecēju ar vizuļu vainadziņu; pakaļ, tautas pa sliedīti, pa vizuļu birumiņu 13325. kuo es ... padarīju nuoiedama druviņā? sliedi vien padarīju nuoiedama, atiedama 28020. kas pļaviņu nuosliedēja? sliede sliedes galiņā. Jāņa bē̦rni nuosliedēja Jāņa zâles lasīdami 32374, 4 var. iedami pa sliedi, kur vīriņš bija kluci vilcis Pas. II, 227. Sprw.: pa iebrauktu sliedi viegli te̦k;

2) Plur. sliẽdes, sliêdes ² Gr.-Essern, das Geleise der Eisenbahn, die Schienen:
dzelzceļa sliedes Antrop. II, 96. Da le. ie für slav. ĕ in Lehnwörtern sehr fraglich ist, dürfte sliede eher als Erbwort nebst slav. slĕдъ "Spur" und apr. slidenikis "Leithund" zu slids, slidêt gehören.

Avots: ME III, 937, 938

slist, slīst, prs. -stu,

1) (li. slýsti "gleiten") gleiten, ausgleiten:
re̦gavas slîst uz leju Bers. kāja nejauši var slist Sārķis;

2) prt. -su, (gew. in der Zstz. mit ap-, at- und nùo-) still werden, sich legen
Schwanb., Lis., Golg., Adl., Selsau, Warkl. (slist), Druw. (slīst): vējš slist Lis. In der Bed. 1 zu slids; in der Bed. 2, wenn z. B. apslist als ap-s-list (mit reflexivem -s-; vgl. z. B. skàistiês) aufzufassen ist, zu and. lēs "weniger", ahd. līso "leniter", mhd. līse "schwach, sanft", le. liẽss (s. dies, sowie zur Wurzei Walde Vrgl. Wrtb. II, 388 f.).

Avots: ME III, 933

sliže̦ns, = slide̦ns, glatt, schlüpfrig: mātes kurpes sliže̦nās (Var.: slide̦nās) ieslīdēja tautiņās BW. 16970, 4 var. Ableitung von einem *sližs, = slids (li. slidùs).

Avots: ME III, 934