Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slieksne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slieksne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

paslieksne

paslìeksne [Stelp., Fest.], paslìeksnis, der Raum unter der Schwelle, unten vor der Schwelle: sviedu sluotu paslieksnē BW. 10288. mē̦sli stāv paslieksnē 14001. cērt, bāliņ, bē̦rza bluķi, vel savā paslieksnē, ka var tautu tauku piestu velšus velt istabā! 18873. ganu savus kumeliņus pašā staļļa paslieksnī 30156. kad guovis pirmuo reiz dze̦n ganuos, tad kūts paslieksnē paliek izkapti LP. II, 98; IV, ,71. [paslieksnē nuomest Jürg., nachlässig hinwerfen, nicht auf den gehörigen Platz legen.]

Avots: ME III, 103


slieksne

slieksne: auch (mit 2 ) Seyershof: duru slieksnītei (dat. s.) BW. 34399.

Avots: EH II, 528


Šķirkļa skaidrojumā (2)

palodze

paluôdze,

2): auch AP., (mit 2 ) Orellen;

3): rauju te˙pat paluôdzē 2 uogas Frauenb.; ‡

5) "paslieksne salmu gubenī" Druw.

Avots: EH II, 153


slieksnis

slìeksnis (li. slenksnis "Schwelle" ) PS., Wolm., Serbigal, Neuenb., sliêksnis 2 Ruj., PlKur., Salis, AP., Līn., Iw., slìeksnis 2 Lös., Nerft, Preili, sliêksne 2 Karls., slieksne U., oft auch sliegsnis (sliegsne) geschr., die Schwelle U., die hohe Türschwelle Biel.: pieteikusi, lai pār slieksni neiespeŗ Neik. - slieksnīša nauda, Schwellengeld, auf Hochzeiten gebräuchlich U.: latviete ne˙vien pie durvīm meta "slieksnīša naudu", bet ir ugunī Pūrs I, 109. Von Leskien Abl. 343 (mit?) zu li. slinkti "schleichen" (= le. slìkt ) gestellt. Wenn dem so ist, muss man an die ehemalige hohe Schwelle einer niedrigen Tür (s. Bielenstein Holzb. 60) denken, über die man gleichsam hinübergleiten oder kriechen musste.

Avots: ME III, 938, 939