apslinkt
apsliñkt: ‡ Subst, apsliñkums, das Faulgewordensein: gurdums un apslinkums viņu pārvarējis Janš. Mežv. ļ. I, 69.
Avots: EH I, 114
Avots: EH I, 114
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slinkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slinkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
apslinkt
apsliñkt, -stu, -ku, faul werden: vista apslinkusi, vairs nedēj Bergfried, Grünh.; tu jau pavisam apslincis Hasenp.
Avots: ME I, 123
Avots: ME I, 123
slinkt
‡ slinkt, faul sein (?): Maušis jutās vēl tik ... slinks ... un labu brīdi slinka Janš. Līgava I, 407. skudras pa karstuo ... laiku arī slinkst un dingst uz vietas Mežv. ļ. I, 252.
Avots: EH II, 526
Avots: EH II, 526
Šķirkļa skaidrojumā (1)
slieksnis
slìeksnis (li. slenksnis "Schwelle" ) PS., Wolm., Serbigal, Neuenb., sliêksnis 2 Ruj., PlKur., Salis, AP., Līn., Iw., slìeksnis 2 Lös., Nerft, Preili, sliêksne 2 Karls., slieksne U., oft auch sliegsnis (sliegsne) geschr., die Schwelle U., die hohe Türschwelle Biel.: pieteikusi, lai pār slieksni neiespeŗ Neik. - slieksnīša nauda, Schwellengeld, auf Hochzeiten gebräuchlich U.: latviete ne˙vien pie durvīm meta "slieksnīša naudu", bet ir ugunī Pūrs I, 109. Von Leskien Abl. 343 (mit?) zu li. slinkti "schleichen" (= le. slìkt ) gestellt. Wenn dem so ist, muss man an die ehemalige hohe Schwelle einer niedrigen Tür (s. Bielenstein Holzb. 60) denken, über die man gleichsam hinübergleiten oder kriechen musste.
Avots: ME III, 938, 939
Avots: ME III, 938, 939