slorks
slorks! Interjektion, bezeichnend den Laut, der beim Schlürfen entsteht: meita slorķē putru: slorks, slorks! Dond. n. RKr. XVII, 53.
Avots: ME III, 940
Avots: ME III, 940
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slorks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slorks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
slorķēt
I slor̃ķêt, -ẽju, (laut) schlürfen: meita slorķē putru: slorks, slorks! Dond. n. RKr. XVII, 53; vgl. lorkât.
Avots: ME III, 940
Avots: ME III, 940
šlorks
šlorks! Interjektion zur Bezeichnung lauten Schlürfens: meita šlorkā putru: šlorks, šlorks! Dond. n. RKr. XVII, 53. Vgl. slorks.
Avots: ME IV, 60
Avots: ME IV, 60