Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

kaislums

kàislums, das Leidenschaftliche, die Leidenschaft, der Eifer: tāds pats kaislums tam piemita darbā Kundz.

Avots: ME II, 135

krēslums

krẽ̦slums, Dämmerung, Schatten Dond.: ceļu apsedza krē̦slums Dünsb.

Avots: ME II, 276

kuslums

kuslums, die Zartheit, Winzigkeit, Schlechtigkeit.

Avots: ME II, 328

pakrēslums

‡ pakrē̦slums, die Dämmerung: vakara pakrē̦slumā Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 48.

Avots: EH II, 144

slums

slums: vgl. auch li. šlùbas "lahm".

Avots: EH II, 529

slums

slums, lahm Autz n. U., Nigr.; zu ai. šrōņá-h "lahm", s. W. Schulze Berl. Sitzungsben 1910, S. 801.

Avots: ME III, 941

spraislums

I spraĩslums: "= spriesli; ve̦claiku riju un piršu krāšņu velvju turē̦tājas stīpas" (mit ai ) Morizberg.

Avots: EH II, 556

spraislums

I spraĩslums MSil., Gewölbe: zem debess spraisluma Kronw. krâsns spraislums, ein (dreieckförmiges) Ofengewölbe MSil.

Avots: ME III, 1009

spraislums

II spraislums (?) "ein Bruch (lūzums)" Grawendahl (mit "aî").

Avots: ME III, 1009

Šķirkļa skaidrojumā (2)

slubīt

slubît, -īju, schlaff gehen: kur nu slubīsi pa pašu pusdienas laiku? Tirs. n. RKr. XVII, 78. Nebst slubur- entweder zu li. (žem.) slubnas "schwach, matt" resp. zu got. sliupan "Schleichen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 710), oder aber zu li. šlùbas "hinkend, lahm" (vgl. auch le. slums).

Avots: ME III, 940

trausls

tràusls (serb. trȕo, fem. trȕ(h)la, "morsch") PS., Schujen, Wolm., (mit àu 2 ) Adl., Adsel, Bers., Fest., Golg., Gr.Buschh., Kl., Ogershof, Prl., Schwanb., Selsau, Sessw., (mit aû) Sunzel, Warkl., (mit aû 2 ) AP., Arrasch, Bauske, Gr.Essern, Jürg., Kand., Nigr., Orellen, Salis, Siuxt, Wandsen, Widdrisch, traûšļs 2 Stenden, leicht brechend, sprode, zerbrechlich, brockelig U., Kalz., N.-Peb.: sausi skali ir trausli N.-Peb. tev, alksnīti, trausla (Var.: trauša, trusa u. a.) miza BW. 21706 var.; 10809. izkapte ir trausla, die Sense ist sprdde Mag. XIII, 3, 50. ar dze̦lte̦niem, trausliem zariem Konv. 2 860. vājš un trausls trauks MWM. XI, 301. traušļi skalgani Zeltmatis Sark. lilijas 173. sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. trausla atbalss (schwaches Echo) atskanēja Druva II, 714. - Subst. tràuslums, die Zerbrechlichkeit, Sprodigkeit U. Nebst traušs. trus(l)s, trust "struppig werden" u. a. zu li. traũšti "brechen (intr.)", traũšiai oder trùšiai "equisetum", slav. trъstь "arundo phragmites", r. труха "zerriebenes Heu", poln. truskać "zerschmettern", klr. потрух "Moder" u. a., sowie vielleicht gr. ϑρύον "Binse", s. Būga PФB. LXXV, 151, Johansson IF. XIV, 320 und Scheftelowitz KZ. LVI, 172.

Avots: ME IV, 226