smaidināt
smaîdinât Warkl., smaîdinêt Warkl., zum Lachen reizen, veranlassen: es ar savu dziedāšanu raudulīti smaidināju (Var.: smīdināju, smiedināju) BW. 194, 3 var.
Avots: ME III, 949
Avots: ME III, 949
'smaidināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: