atsmalīt
‡ atsmalît, (mit einem scharfen Messer, kräftig ausholend) ab-, wegschneiden Dunika: puisis atsmalīja gan˙drīz pus˙kukuļa.
Avots: EH I, 168
Avots: EH I, 168
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'smalīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'smalīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
nosmalīt
‡ nùosmalît,
1) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmalī man ar maizes riecienu! Kal., NB., Nikrazen; schnell (geschickt) abmähen, abhauen (mit -et ) Stenden: n. krūmus;
2) verprügeln
C.
Avots: EH II, 88
1) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmalī man ar maizes riecienu! Kal., NB., Nikrazen; schnell (geschickt) abmähen, abhauen (mit -et ) Stenden: n. krūmus;
2) verprügeln
C.
Avots: EH II, 88
pārsmalīt
smalīt
smalît,
1) zerkleinern, fein machen
Wid.;
2) schneiden
(prs. smalīju) Dunika (mit einem scharfen Messer und mit einem Ruck), N.-Bartau, Kalleten, Nikrazen;
3) schlagen
Wandsen, Rutzau, Gr.-Buschhof, N.-Bartau, Nikrazen, Kalleten;
4) "aufdringlich in einem fort sprechen"
Ruhental. In der Bed. 1 wohl zu smaļš; in der Bed. 2 - zu smelt III, in der Bed. 3 - zu smalstît II, smelt II.
Avots: ME III, 951
1) zerkleinern, fein machen
Wid.;
2) schneiden
(prs. smalīju) Dunika (mit einem scharfen Messer und mit einem Ruck), N.-Bartau, Kalleten, Nikrazen;
3) schlagen
Wandsen, Rutzau, Gr.-Buschhof, N.-Bartau, Nikrazen, Kalleten;
4) "aufdringlich in einem fort sprechen"
Ruhental. In der Bed. 1 wohl zu smaļš; in der Bed. 2 - zu smelt III, in der Bed. 3 - zu smalstît II, smelt II.
Avots: ME III, 951
Šķirkļa skaidrojumā (2)
smaļš
smaļš, gut, vortrefflich, tüchtig Wid.: sm. puisis LP. IV, 35 (in Frauenb. angeblich: fein, in Luttringen "kräftig", in Deg. - "tüchtig"), dē̦ls ķēniņa pilī ... pieaudzis par smaļu puiku 205. sāk smaļš lietus gāzties V, 4. uznāk smaļš, mīlīgs pē̦rkuoņa lietus 136. smaļa ("laba") pļaušana Ar.; smaļas kāzas Ar.; smaļš spēriens Ar.; smaļš (stark) sitiens Schrunden, Schwarden; smaļš (schnell) skrējiens Wandsen. smaļa (" slaida,veicīga") braukšana Stenden. smaļu (tüchtig Frauenb.) pērienu Janš. Bandavā I, 147. smaļš ("slaiks") kuoks Satingen, Stenden, Rönnen, Ahs., Wahnen (in Deg. dagegen: "skaņš, plīstuošs [so auch in Stenden, Luttringen und Nikrazen], mīksts"; nach Freizira "trausls, gareniski neplīstuošs", besonders auf Kiefern bezogen). - smaļa ("ar slaidiem kuokiem") birze Stenden. smaļš ("slaids, neduobjš") šāviens ne nuo medību bises, bet nuo kara šautenes Stenden. Adv. smaļi "?" : tur augs smaļi R.Kam. 138. uz karalauka gāja smaļi: kur dē̦ls lika, tur šķīda LP. II, 22. Izkapts briesmīgi smaļi ņe̦m V, 340. smaļi (vare̦ni, grossartig) izdzīvuoties Siuxt, Wahnen. smaļi (gründlich, tüchtig) iedzert Jürg. smaļi (energisch) ķerties pie darba Gr. - Buschhof. tumsā kāds smaļi ("slaidi") nuopirdās Stenden. smaļi ("slaidi un veikli") iesist Stenden. - Wenn von einer Bed. "fein" (> "ordentlich, tüchtig, grossartig") auszugehen ist (vgl. smalīt 1), etwa zu smelis: in der von Freiziņ angegebenen Bed. dagegen, wenn dieselbe zuverlässig ist, wohl zu sme̦li, wie auch smaļa malka "harziges Holz" Bers.
Avots: ME III, 953
Avots: ME III, 953
smelis
smelis, Wassersand im Felde Ruj. n. U. Nebst smēlis (s. dies), smìlts, smalīt 1, smaļš wohl zu schwed, srnula "Brocken", norw. smola "zermalmen", smol "Staub", got. smals "klein, gering", ir. smal "Staub" u. a., s. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 317, Persson BB. XIX, 268.
Avots: ME III, 957
Avots: ME III, 957