Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'smaršot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'smaršot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizsmaršot

àizsmar̂šuôt, intr., inch., anfangen zu duften: aizsmaršuoja baltās ievas, aizsmaršuoja sārtās ruozes Skalbe.

Avots: ME I, 51


iesmaršot

ìesmar̂šuôt, [iesmaržināt Wid.], tr., parfümieren: viņš pat ruokas iesmaršuo MWM. VIII, 369. Refl. - tiês, [ìesmaržuôtiês A. Brig.], sich parfümieren: viņš bija pat mazliet iesmaršuojies MWM. XI, 116.

Avots: ME II, 68


izsmaršot

izsmar̂šuôt "?": klēpi vāvereņu ... izklieda pa ... kulu ..., lai labi izsmaršuo un izgaisina agrākuo netīrumu smaku Janš. Mežv. ļ. I, 190.

Avots: EH I, 481


pasmaršot

pasmar̂šuôt, pasmar̂žuôt,

1) eine Weile duften:
pasmaržuoja ievu ziedi Schwitten;

2) ein wenig riechen (tr.):
duod man (tuos ziedus) pasmaržuot! Trik.

Avots: EH XIII, 174


piesmaršot

pìesmar̂šuôt, mit Duft anfüllen: parfims piesmaršuoja te̦lpas MWM. X, 25. Refl. -tiês, sich (stark) parfümieren: piesmaršuojusēs kâ mārks: dvašu rauj ciet Duomas III, 518.

Avots: ME III, 293


sasmaršot

sasmaršuôt, tr., einparfümieren Dr.

Avots: ME III, 738


smaršot

smar̂šuôt, riechen (intr.), duften: viņa smaršuoja pēc Ķelnes ūdeņa Turg. Muiž. per. 57. ar patīkami smaršuojuošām . . . pankuokām Vēr. II, 67. Refl. -tiês, sich parfümieren: sievas ruotājās un smaršuojās MWM. VI, 773.

Avots: ME III, 954


uzsmaršot

uzsmar̂šuôt, zuduften: ziedu lapiņas jau nuobirst..., ļuoti maz tev uzsmaršuojušas J. R. V, 89.

Avots: ME IV, 380