smar̂ša PS.,
smar̂ša 2 Ruj., Selg., Dond., Sessau,
der Geruch, Duft U., Siuxt, Lieven-Bersen, Memelshof (anderswo:
smar̂ža, smaka): ievu ziedi smaršai labi BW. 12720.
puķu smaršu kvēpinādama Pūrs II, 62.
me̦dus smarša Aus. I, 110.
iepilināt smaršu Zeib. Sk. 11.
spēcīga, veselīga smarša Austr. k. 1892.
jūt . . . laikme̦ta garu un smaršu Vēr. I, 1402.
jūs mūsu smaršu e̦sat smirduošu darījuši Glück II Mos. 5, 21.
nejauka smarša Makk. 9, 9.
Wohl aus urbalt. *smards(t)jā (zu smir̂dêt), vgl. li, smarsė od. smarstas "Gestank" und Sommer Balt. 126.Avots: ME III,
954