Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'smerde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'smerde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

smerde

smer̂de,

1): vēži ... nākuši pie vārnas smerdes Janš. Līgava II, 141.

Avots: EH II, 536


smerde

smer̂de,

1) stinkendes Fleisch; Köder für Krebse
Saikava: iet kâ vēži pie smer̂des 2 Nigr.;

2) Gestank
Saikava, Bauske.

Avots: ME III, 959


smerdeklis

smer̂deklis: luopi! suņi! smerdekļi! A. Upītis Laikmetu griežos 1, 64.

Avots: EH II, 536


smerdekls

sme̦r̂de̦kls, stinkender Unrat Warkh., Warkl.

Avots: ME III, 959


smerdele

I smerdele MWM. VI, 317, smērdele L., U., Dr., die Schmerle.

Avots: ME III, 959


smerdele

II smer̃dele: eine Stinkende (mit er̂ ) Saikava; thymus chamaedrys Oknist n. Ceļi VIII, 236 (mit er̂ ).

Avots: EH II, 536


smerdele

II smer̃dele, ein Schimpfwort Karls., ein unsauberes Weib Bauske, (mit er̂ ) Golg., Lis.; smer̂dele, eine Art Pflanzen Warkh.

Avots: ME III, 959



smerdelis

smer̂delis,

1): auch Saikava, (mit er ) Grünwald;

4): zē̦ns stāv un skatās kâ s. (ein Schimpfname)
Sonnaxt. ak tu smerdeļa suns! Linden in Kutl. astuoņpadsmit gadu ve̦cam smerdelim uzticēt ... de̦gvīna izdalīšanu Jauns. Raksti V, 290.

Avots: EH II, 536


smerdelis

smer̂deklis, ein Stänkerer C., Festen, Warkh.; smer̂dekļi, stinkender Unrat, Ausvomiertes Warkl.

Avots: ME III, 959


smerdelis

smer̂delis C., Prl.,

1) ein Stänker(er)
U., Nerft, Lubn., Pasaules lāp. 234;

2) Stinktier
Dr.;

3) smer̂delis Mar. n. RKr. XV, 136, der Fliederbaum;

4) smer̂delis, f. -le, ein(e) Ungezogene(r)
Saikava, Gr.-Buschhof, Memelshof. Zu smir̂dêt.

Avots: ME III, 960


smerdels

sme̦r̂de̦ls Auleja, alles, was stinkt.

Avots: EH II, 536

Šķirkļa skaidrojumā (2)

smirdēt

I smir̂dêt (li. smirdė´ti, r. смердѣть "stinken"), -u, -ẽju, riechen (biblisch und im Volksmund auch von Wohlgerüchen), stinken: puķes jauki smird U., die Blumen riechen schön. vīni, me̦di vien smirdēja mūs[u] kundziņa dārziņā BW. 32814. smird mana istaba ruozīšu smaku 25251, 1. ziediet tâ kâ puķes, smirdiet labi! Glück Sirach 40,14. svaidījās ar saldi smirdamu eļji Judith 10, 3. tu smirdēji kuiļa smaku (Var.: tev smirdēja kuiļa smaka) BW. 20410. tas smirdēja rāvu smaku 12608. kalējs smirdēj[a] uogļu smaku 9524. smirduots (Var.: smirdis) bija tautu dē̦ls, tâ kâ dūņu ezeriņš 21331, 1. smird kâ aptieķis Jlg. RKr. II, 97, kâ zuosu būda 489, kâ se̦sks Br. sak. v. 1079, kâ pupucis Etn. I, 61, kâ āpsis. citam de̦g, viņam smird RKr. VI, sak. v. 155. kur smird, tur de̦g Br. sak. v. 1142. Subst. smir̂dêšana, Stänkerei Brasche. Nebst smarda, smar̂ds, smar̂ša, smar̂ža, smerdelis, smer̂ža u. a. zu apr. smorde "Faulbaum" u. a. und vielleicht lat. merda "Unrat des Leibes", s. Trautmann Wrtb. 271, Walde Vrgl. Wrtb. II, 69I, Persson Beitr. 945.

Avots: ME III, 965