Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'smerde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'smerde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
smerde
smer̂de,
1) stinkendes Fleisch; Köder für Krebse
Saikava: iet kâ vēži pie smer̂des 2 Nigr.;
2) Gestank
Saikava, Bauske.
Avots: ME III, 959
1) stinkendes Fleisch; Köder für Krebse
Saikava: iet kâ vēži pie smer̂des 2 Nigr.;
2) Gestank
Saikava, Bauske.
Avots: ME III, 959
smerdeklis
smerdeklis
smer̂deklis, ein Stänkerer C., Festen, Warkh.; smer̂dekļi, stinkender Unrat, Ausvomiertes Warkl.
Avots: ME III, 959
Avots: ME III, 959
smerdekls
smerdele
smerdele
II smer̃dele: eine Stinkende (mit er̂ ) Saikava; thymus chamaedrys Oknist n. Ceļi VIII, 236 (mit er̂ ).
Avots: EH II, 536
Avots: EH II, 536
smerdele
II smer̃dele, ein Schimpfwort Karls., ein unsauberes Weib Bauske, (mit er̂ ) Golg., Lis.; smer̂dele, eine Art Pflanzen Warkh.
Avots: ME III, 959
Avots: ME III, 959
smerdelēt
smerdelis
smer̂delis,
1): auch Saikava, (mit er ) Grünwald;
4): zē̦ns stāv un skatās kâ s. (ein Schimpfname)
Sonnaxt. ak tu smerdeļa suns! Linden in Kutl. astuoņpadsmit gadu ve̦cam smerdelim uzticēt ... de̦gvīna izdalīšanu Jauns. Raksti V, 290.
Avots: EH II, 536
1): auch Saikava, (mit er ) Grünwald;
4): zē̦ns stāv un skatās kâ s. (ein Schimpfname)
Sonnaxt. ak tu smerdeļa suns! Linden in Kutl. astuoņpadsmit gadu ve̦cam smerdelim uzticēt ... de̦gvīna izdalīšanu Jauns. Raksti V, 290.
Avots: EH II, 536
smerdelis
smer̂delis C., Prl.,
1) ein Stänker(er)
U., Nerft, Lubn., Pasaules lāp. 234;
2) Stinktier
Dr.;
3) smer̂delis Mar. n. RKr. XV, 136, der Fliederbaum;
4) smer̂delis, f. -le, ein(e) Ungezogene(r)
Saikava, Gr.-Buschhof, Memelshof. Zu smir̂dêt.
Avots: ME III, 960
1) ein Stänker(er)
U., Nerft, Lubn., Pasaules lāp. 234;
2) Stinktier
Dr.;
3) smer̂delis Mar. n. RKr. XV, 136, der Fliederbaum;
4) smer̂delis, f. -le, ein(e) Ungezogene(r)
Saikava, Gr.-Buschhof, Memelshof. Zu smir̂dêt.
Avots: ME III, 960
smerdels
Šķirkļa skaidrojumā (2)
smērdele
smirdēt
I smir̂dêt (li. smirdė̕ti, r. смердѣть "stinken"), -u, -ẽju, riechen (biblisch und im Volksmund auch von Wohlgerüchen), stinken: puķes jauki smird U., die Blumen riechen schön. vīni, me̦di vien smirdēja mūs[u] kundziņa dārziņā BW. 32814. smird mana istaba ruozīšu smaku 25251, 1. ziediet tâ kâ puķes, smirdiet labi! Glück Sirach 40,14. svaidījās ar saldi smirdamu eļji Judith 10, 3. tu smirdēji kuiļa smaku (Var.: tev smirdēja kuiļa smaka) BW. 20410. tas smirdēja rāvu smaku 12608. kalējs smirdēj[a] uogļu smaku 9524. smirduots (Var.: smirdis) bija tautu dē̦ls, tâ kâ dūņu ezeriņš 21331, 1. smird kâ aptieķis Jlg. RKr. II, 97, kâ zuosu būda 489, kâ se̦sks Br. sak. v. 1079, kâ pupucis Etn. I, 61, kâ āpsis. citam de̦g, viņam smird RKr. VI, sak. v. 155. kur smird, tur de̦g Br. sak. v. 1142. Subst. smir̂dêšana, Stänkerei Brasche. Nebst smarda, smar̂ds, smar̂ša, smar̂ža, smerdelis, smer̂ža u. a. zu apr. smorde "Faulbaum" u. a. und vielleicht lat. merda "Unrat des Leibes", s. Trautmann Wrtb. 271, Walde Vrgl. Wrtb. II, 69I, Persson Beitr. 945.
Avots: ME III, 965
Avots: ME III, 965