Paplašinātā meklēšana

‡ apsmidzinât,

1) = apsmildzinât: lietutiņš zemi tikai apsmidzināja Lis., Wolm.;

2) fein bespritzen:
a. uogulājus, lai tārpi neme̦tas.

Avots: EH I, 115

[ìesmidzinât, ein wenig herein -, hineinregnen: lietus iesmidzināja pa luogu istabā Jürg., Wolm. Refl. - tiês, ein wenig regnen: lietus drusku iesmidzinājās Wolm., Trik., Jürg.]

Avots: ME II, 68

[nùosmidzinât, ein wenig und fein regnen: lietiņš nuosmidzināja Lis., Wolm.]

Avots: ME II, 854

[pãrsmidzinât, eine Weile fein regnen und dann aufhören: lietiņš pārsmidzināja.]

Avots: ME III, 176

[I pasmidzināt, beschädigen: ļauns cilvēks viņa guovi pasmidzinājis Für. I, unter smidzināt.]

Avots: ME III, 103

[II pasmidzinât, eine Weile fein regnen: lietus tikai drusku pasmidzi nāja PS., Wolm.]

Avots: ME III, 103

sasmidzinât,

1) fein regnend befeuchten:
lietus sasmidzināja sienu;

2) eine gewisse Zeit hindurch fein regnen:
lietus sasmidzināja visu rītu.

Avots: ME III, 739

I smidzinât: auch Dunika, Gold., PV., Rutzau; lietus lija, smidzināja Tdz. 43066 var. ‡ Refl. -tiês, spritzen (intr.), sprühen: runādams ar ... sparu, tâ ka siekalas vien smidzinājās Līg. medn. 90.

Avots: EH II, 537

I smidzinât, sanft regnen, staubregnen U., Wolm., Burtn., Smilt., Saikava, N.-Bartau, Jauns.: smidzināja smalks lietutiņš A. v. J. 1900, S. 868. nebij jau ne˙kāds lietus; drusku tik smidzināja Naud., Smilten, Drosth. Etwa zur Wurzel von smidzis (zur Bed. vgl. smalcinât)? Vgl. auch smīgaļa.

Avots: ME III, 961

II smidzinât ar pātagu, nicht recht zuschlagen (mit der Peitsche) Wolmarshof, Ruj., Saikava, Warkh., drohen zu schlagen Biel. n. U.; wiederholt schlagen (oder sehleudern?): es tavas ... māsas ar pagali smidzināšu BW. 10857, 4. skauģis manu kumeliņu apses šautru smidzināja 29958; schwingend zuhauen mit: ne tie var bruņu nest, ne zuobe̦nu smidzināt (Var.: vīcināt) 32064, 9 var. Entweder (wenn mit i als Schwundstufe zu ei) zu norw. smikka "klappsen", mhd. smicke "der vorderste Teil einer Peitsche; Schmiss, Wunde" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 530 und Falk-Torp 1078), oder (wenn mit mi aus reduziertem me) zu li. smagiù "schleudere", smagóju "peitsche", mnd. smacken "schlagen, schmeissen", schwed. smacka "mit Geräusch schleudern." Der Ansatz einer ide. Wurzelform smāg- (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 685) ist wegen der li. Infinitivform smõgti (man beachte die Intonation!) keineswegs notwendig.

Avots: ME III, 961

III smidzinât "beschädigen" Für. I.

Avots: ME III, 961

‡ IV smidzinât Lng. (unter smieties) "lachend machen" (?).

Avots: EH II, 537

uzsmidzinât,

1) ein wenig staubregnen:
lietus uzsmidzināja Wolm.;

2) durch die Zähne sprühend fein aufspritzen:
drēbnieks ar muti uzsmidzina drēbei ūdeni Stenden.

Avots: ME IV, 380