Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'smilkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'smilkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizsmilkstēties

I àizsmil˜kstêtiês, für eine kurze Zeit zu winseln anfangen.

Avots: EH I, 50


iesmilkstēties

ìesmil˜kstêtiês, einen winselnden Laut von sich geben, anfangen zu winsen: suns iesmilkstējās.

Avots: ME II, 68


izsmilkstēt

izsmil˜kstêt, winselnd etw. hervorbringen: kaut kuo izsmilkstēt Konv. 2 2214. Refl. - tiês, zur Genüge winseln: skraidījuse bē̦rnam apkārt izsmilkstē̦damās LP. VII, 887.

Avots: ME I, 801


nosmilkstēt

nùosmil˜kstêt, intr., einen winselnden Laut von sich geben, längere Zeit urinseln: suns nuosmilkstēja vien.

Avots: ME II, 854


pasmilkstēt

pasmil˜kstêt, auch pasmildzinât, intr., ein wenig winseln: kuceniņš, ar kājām spārdāms, apakš kunga galdina stāvē̦dams pasmildzina GL.

Avots: ME III, 103



smilkstēt

I smil˜kstêt C., PS., Wolm., Siuxt, Lin., Iw., AP., Serbigal, Ruj., Karls., Salis, smìlkstêt 2 Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, -u, -ẽju, winseln (namentlich vom Hund): suns skatījās smilkstē̦dams Lienai acīs Mērn. laiki 282. luopiņi... nesmilkst ne˙maz par viņas cietuo sirdi LP. IV, 161. lai tās smilkst pēc manis MWM, VII, 814, pagales dzisdamas skumji smilkst Vēr. II, 523. meitas smilkstēja dziesmu meldiņus Sadz.. viļņi 20. jūs smilkstēsiet (werdet euch wimmernd beklagen) man, ka... A. XVII, 584. Bei Stender Pas. 291 auch vom Gesang der Nachtigall. Zu smilgt, smildzêt (wenn mit ks aus gs ) resp. zu smilkt I.

Avots: ME III, 963


smilkstēt

II smil˜kstêt Ermes, Wolmarshof, (mit ìl 2 Selsau, Golg., ein wenig schmerzen: zuobi smilkst; vgl. smildzêt 2.

Avots: ME III, 963


smilkstēt

III smil˜kstêt, gelüsten: zuobi smilkstēja uz kuošanu Jürg., Bauske; vgl. smelgt 2.

Avots: ME III, 963


uzsmilkstēt

uzsmil˜kstêt,

1) für eine kurze Zeit zu winsein anfangen:
suns mani ieraudzījis uzsmilkstēja Sessw.;

2) winseind aufwecken:
suns mani uzsmilkstēja nuo miega Salis.

Avots: ME IV, 380

Šķirkļa skaidrojumā (1)

novībeļot

nùovībeļuôt,

1) "?": kaunaties jel nuovībeļuotas muguras dēļ smilkstēt! Kaln.;

[2) "schnell und undeutlich sagen"
(mit ostle. ī aus ie?) Domopol.]

Avots: ME II, 888