Paplašinātā meklēšana

‡ àizsmir̂st, sich mit Gestank anfüllen Kal., Rutzau: visa Rucava mežam de̦guot - aizsmirdusi.

Avots: EH I, 50

apsmir̂st: stinkend werden: lai tā varē̦tu labi a. un appūt Janš. Līgava II, 130; ‡

2) widerlich werden; verärgern
Planhof.

Avots: EH I, 115

apsmir̂st, mit Gestank umgeben werden, rings umher stinken: atne̦suši kazas cisku, buku smaku apsmirduši BW. 15533. mē̦slu laikā apsmirda viss apgabals Grünhof, AP. nuo tā apsmirda visa pasaule Aps.

Kļūdu labojums:
buku smaku = buka smaku

Avots: ME I, 124

‡ nùosmirst, = nùosmir̂dêt: nuosmirda vien tik pēc vilnas, bet dūmu ne˙kāda nebija Janš. Bandavā II, 25.

Avots: EH II, 88

pìesmìrkt, = piemirkt, feucht werden, (von Feuchtigkeit) durchtränkt werden: Jāņa bē̦rni piesmirkuši (Var.: samirkuši, nuomirkuši, izmirkuši), Jāņa zâles lasīdami BW. 32627, 2 var. sāku nest panākumu kâ piesmirkušu siekstu Zalktis I, 98. lemeši gāž apkārt piesmirkušuo ve̦lē̦nu Niedra Zemnieka dē̦ls 61. piesmirkušuo priežu zari Niedra Kad mēnesis dilst 256. pirksti kļuva smagi, smagi, kâ svina piesmirkuši Dz. V. - tas staigājis kâ piesmircis (traurig, schwermütig) apkārt LP. VI, 1, 113. piesmircis kuoks Wolm., Stomersee das -s- ist hier wohl das infigierte Reflexivpronomen.

Avots: ME III, 293

pìesmir̂st, sich mit Gestank füllen: istaba vien piesmirda; vgl. auch pìesmir̂dis.

Avots: ME III, 293

sasmirst, ‡

2) stinkend werden:
sasmirdis ūdens Diet. guļ sa˙smirdis Oknist n. FBR. XV, 162. sasmirda uoda zarnas Tdz. 56743, 25. sasmirstiet! sapūstiet! A. Upītis Pirmā nakts 206.

Avots: EH XVI, 449

sasmirst, intr., stark stinken: sasmirda sūdu smaka BW. 34803, 1.

Avots: ME III, 739

smir̂st: auch Kalupe; gaļa sāk s. Saikava.

Avots: EH II, 539

smir̂st Kr., C., PS., Lis. (li. smìrsti), smir̂stu, smir̂du, stinkend werden Biel. n. U. - Zu smir̂dêt.

Avots: ME III, 966

pìesmir̂dêt,

1) = piesmirdinât 2: iznāca katram varbūt knapi kuo lūpas aprasināt, tikai muti vien piesmirdēja Alm. Kaislību varā 66;

2) = piesmirst: istaba vien piesmirdēja.

Avots: ME III, 293

piesmir̂dis, f. -usi, vollgestänkert, stinkend: istabiņa suņu smakas piesmirduse RKr. XVI, 126. Part. praet. zu piesmirst.

Avots: ME III, 293