Paplašinātā meklēšana

atsnaũda, das Nachschläfchen: pa pusdienas laiku kalpi nuokrita atsnaudā Niedra.

Avots: ME I, 194

klẽtsnaûda, das Geld, das die Brautführer (vedēji) der Mutter der Braut zahlen mussten, um den Zutritt zur Klete zu gewinnen, wohin sich die Braut geflüchtet hatte BW. III, 1, 74.

Avots: ME II, 225

nesnaũdaļa, ein Frauenzimmer, das nicht lange schläft, ein fleissiges Mädchen: nemiegaļa, nesnaudaļa, nāc pie mana bāleliņa! RKr. XVI, 73.

Avots: ME II, 733

pussnaũda: pussnaudā nuoklunkurēja līdz rītam Van. ligzda 16.

Avots: EH II, 334

pussnaũda, der Halbschlummer: fantazija bija uztraukta nuo pussnaudas Latv. pussnaudā uz ruokas atpūsties Ar.

Avots: ME III, 434

‡ sālsnauda, eine Art Abgabe: tiem jābrauc lielā dzirnavā un jāduod mašus: tiem jāmaksā s. Bergm. Labu ziņu un p. grm. ² (1792), S. 35.

Avots: EH XVI, 470

snaũda: s. beigsies Dünsb. Divpadsmit gul. jumpr. 35. taî ir nuoiet snàudas ² (Schläfrigkeit) Auleja.

Avots: EH II, 542

snaũda C. (li. snauda "соня"), der Schlummer, Halbschlaf; der Schläfrige, Schlafmützige U.; plur. snaudas, Schläfrigkeit Infl. n. U.: man snaudas iet, ich bin schläfrig U. kuo niedrājs snaudā dzîed A. v. J. 1900, S. 501. skatījās maija nakts snaudā V. Egl. Zilā cietumā 183. pēc . . . ilgas snaudas Plūd. Llv. 22. lielais turpina . . . snaudas A. XI, 767. saldas snaudas.

Avots: ME III, 972

‡ snaudace, = snaudala: būtu mana līgaviņa, nebūt[u] tāda snaudacīte Tdz. 42522.

Avots: EH II, 542

snaudala, snaũdaļa C., Bauske, eine verschlafene, schlafmützige Person: snaudala (Var.: snaudule), miegala adītāja BW. 25237 var. snaudaliņas (Var.: snaudaļiņas) vaiņadziņu 24618, 4 var. vainadziņu snaudaļai uzliekam 24612, 3. sauca [mani] snaudaliņu 7018, 1. snaudaļ[a] mana māsa bija 8216. snaudaļai ruoku duot 16005. snaudaļa (Var.: snaudule) kuodeļu dedzināja 30290. Vgl. li. snaudãlius "wer bei der Arbeit oft einschläft".

Avots: ME III, 972, 973

‡ snaudale BW. 7376, 2 var., = snaudala.

Avots: EH II, 542

‡ snàudalêt ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, = snaũdelêt.

Avots: EH II, 542

vìrsnaûda, das Aufgeld V., Dr.

Avots: ME IV, 613

snaudalaîns, schlafmützig: miegalaiņa, snaudalaiņa... tava līgaviņa BW. 21971.

Avots: ME III, 973

asins, -s, Blut, Pl. asinis [der gen. pl. gewöhnlich asiņu, bei Glück und in Saussen (hier neben dem nom. pl. à`sinc) auch asinu], (asins m. RKr. VII, 63), asnis f.; asiņi Mag. XIII, 2, 44, aseņi LP. VI, 23, 642, VII, 134 und aseni BW. 34043, 3, auch asens in Lisohn (masc.) und [bei Manzel], ašņi RKr. II, 54, Liev., ašņu upe BW. 31933, 9, dazu der Sing. asnis Mar. RKr. XVII, 139. Der Sing., wie mans asins St. [der gen. s. dazu bei Glück: asins, asiņa und asina], veraltet, nur noch der Gen. S. in Zusammensetzungen u. der Acc. S. asini: asini un miesu Tr. Demin. asintiņas, dial. asentiņi LP. V, 98 (zu ai. ásṛ-k, gen. sing. asn-áḥ, gr. ἦαρ alat. a (s) ser "Blut". [Vgl. dazu ausser Le. Gr. 242 Walde Wrtb. ² 64, Boisacq Dict. 209, J. Schmidt Neutra 173, Reichelt KZ. XLVI, 320 f., Güntert Ondogerm. Ablautprobl. 48. Būgas Annahme bei Trautmann Wrtb. 14, dass le. asins aus asbi (i) -s entstanden sei, ist deshalb fraglich, weil das Wort mehr im Plural üblich ist, wo n nirgends zwischen Konsonanten stand.]),

1) Als Subj.: asinis te̦k, skrej plūst aumaļām, das Blut fliesst in Strömen
BW. 3461; riņķuo, zirkuliert; a. sāk virt, gerät in Aufregung, kocht LP. IV, 186; asintiņas duŗ, das Blut ist in Wallung, eig. sticht, bedingt das unruhige Wesen des Kindes, Nurmhusen; sakāpj galvā, steigt zu Kopf; a. apstājas, stockt;

2) als Obj.: asinis (n. U. asini) laist, Blut lassen;
izliet, vergiessen; spļaut, speien; izsūkt, aussaugen, eig. und uneig.; tecināt, nuotecināt asiņu traukā, das Blut in das Gefäss rinnen lassen; tvert, aptvert, stillen (U.); [asinis sist (Manzel), verwunden];

3) ander Kasus: kauties, plūkties līdz asinīm, bis aufs Blut kämpfen
LP. IV, 124; asinīs lācis nuotecēja un tad nuobeidzās, der Bär verlor viel Blut und starb LP. VI, 520;

4) formelhafte Verbindung: miesa un asins, Fleisch und Blut;
piens un asins, Milch und Blut: vaigi - piens un asins A. IX, 29; JK. V, 53;

5) als Sitz

a) der Kraft:
stipras asinis, kräftiges Blut;

b) des Temperaments:
aukstas, karstas, kalt, heiss;

6) Komposita: asinsde̦sa, Blutwurst;
asins dzērējs, der Bluthund; asinsdzîsla Konv. ² 201; asinsgumbata, ein Scheltwort (L.); asinskaĩte, Blutharnen Preip. 112; asinskāre, Blutdurst; asinslapas, Wucherblume (Chrysanthemum leucanthemum); asinslaidējs, Aderlasser; asinslāse, -pile, -piliens, Blutstropfen; asinsliga, Blutfluss L., St.; asinsligatnis, ein schändlicher Mensch L.; asinsnauda, Wehrgeld, Vergeltung: maksāsim tam labu asinsnaudu, wollen wir uns an ihm Rache nehmen LP. II, 36; asinsradniecība, Blutsverwandtschaft; asinssē̦rga, die Ruhr, Blutseuche bei Tieren; asinssùcējs, Blutsauger, Vampyr; asinsvaĩna, Blutseuche; asinszâles, s. asines; asinszîdējs, Blutsauger; asins kukainis Sassm. (anderswo drudža zirgs), ein (schwarzer) Käfer.

Avots: ME I, 143, 144

grečaļât, grečelêt, -ēju,

1) schlummen (?) :
snaudin snauda, grečaļāja (Var. : grečeļāja, grecelēja, greķelēja, gretelēja, grīķelēja) BW. 25127 ;

2) ungeschickt spinnen, verwickeln
Ar. ; [

3) "ohne Zähne essen":
viņš grečaļā maizi Serben, Paltemal.]

Avots: ME I, 646

grīķelêt -ẽju "?": snaudin snauda, grīķelēja (Var. : grecelēja) BW. 25127.

Avots: ME I, 656

knaîbît [li. knaibýti "wiederholt kneifen; ковырять"], wiederholt kneifen, zukneifen: viņa lūpiņas knaibīdama aplūkuoja savu kuošuo vainadziņu U. b. 104, 10. muižas kungs raudzīs kaķi knaibīt, lai re̦dz, vai spļaus arī naudu LP. IV, 22. saimnieki nagus vien knaibīs pret mani Alm. Refl. - tiês, wiederholt kneifen, sich kneifen: es nuo viņa nevaru glābties - viņš knaibās Nigr. bē̦rni snauda vai knaibījās Apsk. v. J. 1950, S. 170. citi visi tik knaibījās lūpām Dünsb. - Nach U. auch gleichbed. mit kņuobīties. - Zu kniebt.

Avots: ME II, 241, 242

kukurêt, -ẽju, intr., gekrümmt sitzen, duseln: snaudin snauda, kukurēja šā rudeņa ve̦damā BW. 21985. Refl. -tiês, einen Buckel machen, wie wenn man vor Kälte sich zusammenzieht U.; auf allen vieren auf einer Stelle umherkriechen, besonders im betrunkenen Zustande Linden n. Mag. XIII, 2, 62: [es brīnuos, kas grāvī kukurējas BW. 34616].

Avots: ME II, 303

migala, eine Schläfrige, Schlafmütze: m., snaudaļa tā tautu meita BW. 21975.

Avots: EH I, 812

miguža,

1): migužiņa, snaudaliņa mana jauna līgaviņa BW. 21974 var.; ‡

2) etwas Verworrenes, Verwickeltes
PW.: linus, dziju, nuopļautu labību, nekārtīgi kraujuot, var samigāt par migužu; ‡

3) wer verwirrt, verwickelt
PV.

Avots: EH I, 812

‡ I naũdaļa Lems., = snauda%C4%BCa">snaudaļa. Vgl. ‡ naũst.

Avots: EH II, 6

nemiegaļa, comm., eine nicht schläfrige Person: nemiegaļa nesnaudaļa, nāc pie mana bāleliņa! RKr. XVI, 73.

Avots: ME II, 723

II radzinât: unbek. in Stenden, Talsen;

2): mana brāļa pātedziņa, tā snaudaļu radzinās Tdz. 47033.

Avots: EH II, 349

redzinât, tr., fakt.,

1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;

2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;

3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;

4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.

Avots: ME III, 503, 504

skruķis Mar. n. RKr. XVII, 132; Sussei n. FBR. VII, 139, Holmhof,

1) die Ofenkrücke
U., Jerküll n. Etn. I, 114, Karls., A.-Ottenhof, KL: ar skruķi aprausdama uogles krāsnī A. XXI, 799. aizdurvē snauda krāsns sluota, maizes lāpsta un skruķis Jauns. ķer vē̦zas, . . . mietus un skruķus un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Birzgale). spieķis salīka kâ skruķis LP. VI, 462;

2) ve̦lna skruķis, ein Schimpfwort
A.Ottenhof. Vgl. kruķis.

Avots: ME III, 898

snaũdelis Ermes (li. snaudelis "соня"), Etn. III, 169, f. snaudele, = snaudala">snaudala, ein Träumer L.: māte veda snaudelīti; apķeries kuplu egli, ne snaudeļa līgaviņu! BW. 18586, 1 var.

Avots: ME III, 973

snaudeviņa (Demin.), =snaudali%C5%86a">snaudaliņa: pasauc mani snaudeviņas BW. 8537, 4 var.

Avots: ME III, 973

snaũdin, Adv. zur Verstärkung von snaũst: snaudin snauda vakarā BW. 21972 (ähnlich 25127, wo in den Var. auch snaudiņ und snauden).

Avots: ME III, 973

‡ snauds, = snaũda: muodināt Kristīni nuo tās snauda Rūžu Kr. 51.

Avots: EH II, 542

snaudulains, =snaudala%C3%AEns">snaudalaîns: miegulaiņa, snaudulaiņa... līgaviņa BW. 21974 var.

Avots: ME III, 973

snaũst (li. snáusti), snaũžu, snaũdu, schlummern, schlafen: kas snauž, tas neduomā uz ļaunu JIgRKr. II, sak. v. 549, snaudin (Var.: snaustin) snauda vakarā BW. 11337 (ähnlich 6754 und 8013). izlikās snaužus LP. VI, 26. Subst. snaũšana, das Schlummern Konv. ² 3939. snaũdẽjs, f. -ja, wer (oft) schlummert: snaudējs pieceļas LP. IV, 25. sauca mani snaudējiņu BW. 8537, 5 var. Nebst li. snústi "unwillkürlich einschlafen", snudà "wer gern schläft" wohl zu gr. νυτάζω "bin schläfrig" (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 697, Persson Beitr. 3283, W. Schulze KZ. XXIX, 263, Fraenkel Nom, ag. 11, 61, FalkTorp 1100) und (nach Potebnja PФB. IV, 206) r. dial. снулый".

Avots: ME III, 973, 974

‡ snaužala Lenz Sprediķu grām. (1764), S. 1072 = snaudala">snaudala.

Avots: EH II, 542

sprē̦daļa,

1) die Spinnerin:
sprēdi, sprē̦daliņa! BW. V, S. 236. sprē̦daļas pirkstiņi . . nevar smalkās dzijtiņas sprēst BW. 7047;

2) = prē̦daļa: snaudaļa sprē̦daļu vērpa BW. 6801.

Avots: ME III, 1016