Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'snaudin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'snaudin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
snaudin
snaũdin, Adv. zur Verstärkung von snaũst: snaudin snauda vakarā BW. 21972 (ähnlich 25127, wo in den Var. auch snaudiņ und snauden).
Avots: ME III, 973
Avots: ME III, 973
snaudināt
‡ snaudinât, einschlafen machen: ar saviem rakstiem tā ... mūsu tautu snaudina Dünsb. Apakš Ziemas svētku egl. III, 119. Vgl. auch iesnaudinât.
Avots: EH II, 542
Avots: EH II, 542
Šķirkļa skaidrojumā (5)
grečaļāt
grečaļât, grečelêt, -ēju,
1) schlummen (?) :
snaudin snauda, grečaļāja (Var. : grečeļāja, grecelēja, greķelēja, gretelēja, grīķelēja) BW. 25127 ;
2) ungeschickt spinnen, verwickeln
Ar. ; [
3) "ohne Zähne essen":
viņš grečaļā maizi Serben, Paltemal.]
Avots: ME I, 646
1) schlummen (?) :
snaudin snauda, grečaļāja (Var. : grečeļāja, grecelēja, greķelēja, gretelēja, grīķelēja) BW. 25127 ;
2) ungeschickt spinnen, verwickeln
Ar. ; [
3) "ohne Zähne essen":
viņš grečaļā maizi Serben, Paltemal.]
Avots: ME I, 646
grīķelēt
kukurēt
kukurêt, -ẽju, intr., gekrümmt sitzen, duseln: snaudin snauda, kukurēja šā rudeņa ve̦damā BW. 21985. Refl. -tiês, einen Buckel machen, wie wenn man vor Kälte sich zusammenzieht U.; auf allen vieren auf einer Stelle umherkriechen, besonders im betrunkenen Zustande Linden n. Mag. XIII, 2, 62: [es brīnuos, kas grāvī kukurējas BW. 34616].
Avots: ME II, 303
Avots: ME II, 303
snaust
snaũst (li. snáusti), snaũžu, snaũdu, schlummern, schlafen: kas snauž, tas neduomā uz ļaunu JIgRKr. II, sak. v. 549, snaudin (Var.: snaustin) snauda vakarā BW. 11337 (ähnlich 6754 und 8013). izlikās snaužus LP. VI, 26. Subst. snaũšana, das Schlummern Konv. 2 3939. snaũdẽjs, f. -ja, wer (oft) schlummert: snaudējs pieceļas LP. IV, 25. sauca mani snaudējiņu BW. 8537, 5 var. Nebst li. snústi "unwillkürlich einschlafen", snudà "wer gern schläft" wohl zu gr. νυτάζω "bin schläfrig" (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 697, Persson Beitr. 3283, W. Schulze KZ. XXIX, 263, Fraenkel Nom, ag. 11, 61, FalkTorp 1100) und (nach Potebnja PФB. IV, 206) r. dial. снулый".
Avots: ME III, 973, 974
Avots: ME III, 973, 974
stāt
stât,
2): stāja pret juo Pas, VIII, 132. es tām ceļā nestāju Jauns. Raksti III, 138. skriet un s. (pie darba) auzu gabalā IV, 374. pie darba s. - auch Auleja, Kaltenbr.;
4): kad lītus stās, iesim e̦cē̦tu Warkl.; ‡
6) = atstât, lassen: sēdiet biezi, kūmiņas, nestājiet starpas! BW. 1430 (aus Zirau). Refl. -tiês,
1): kājām s. (aufstehen)
Auleja. s. pie darba Kaltenbr. s. pie pļaušanu (sic!) Saikava;
2): man nav kur s. (= patverties) Kand.;
3): auch Saikava; tā snaudin stājās Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 194.
Avots: EH II, 573
2): stāja pret juo Pas, VIII, 132. es tām ceļā nestāju Jauns. Raksti III, 138. skriet un s. (pie darba) auzu gabalā IV, 374. pie darba s. - auch Auleja, Kaltenbr.;
4): kad lītus stās, iesim e̦cē̦tu Warkl.; ‡
6) = atstât, lassen: sēdiet biezi, kūmiņas, nestājiet starpas! BW. 1430 (aus Zirau). Refl. -tiês,
1): kājām s. (aufstehen)
Auleja. s. pie darba Kaltenbr. s. pie pļaušanu (sic!) Saikava;
2): man nav kur s. (= patverties) Kand.;
3): auch Saikava; tā snaudin stājās Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 194.
Avots: EH II, 573