Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sodīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sodīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

nosodīt

nùosùodît: Böses anwünschen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "anwünschen"), verfluchen Diet.

Avots: EH II, 93


nosodīt

nùosùodît, tr., verdammen, verurteilen: dievs, nuosuodi tuos kalējus, kas vizuļus kaldināja! BW. 13543, 3. ar (uz LP. II, 60) nāvi nuosuodīt, zum Tode verurteilen: ķēniņš nuosuoda me̦lkuļus ar nāvi LP. III, 82. ak tu dieva nuosuodāms, ach du verdammter Kerl! BW. 19190, 1; 23260. Refl. -tiês, schwören, beteuern; [sich verwünschen, verfluchen U.].

Avots: ME II, 863


piesodīt

pìesuodît, strafen: viņš jau tâ dieva piesuodīts Plūd. LR. III, 50.

Avots: ME III, 299


sasodīt

sasùodît, tr.,

1) verdammen
U., Spr.; gew. das Partizip in Flüchen, Verwünschungen gebraucht: ak tu sa˙suodīts (sasuodāms Dond.)! Br. sak. v. I562, verdammt! sa˙suodīts cilvē̦ks! verdammter, verfluchter Kerl! U. ak tu, sa˙suodīta ragana! LP. V1I, 556. ak tu, sa˙suodīts kŗup[j]a puika! Dīcm. pas. v. I, 9. sa˙suodīts ve̦cs ne̦lga! Lautb. Luomi 184. saimnieks pukuojies: "ak tu sa˙suodīts kverplis, kuo tu bļauji?" LP. VI, 251. ak tu sa˙suodīta nelaime! Br. sak. v. 1570;

2) mancherlei bestrafen:
tas nu ir atkal sasuodīts Nigr.

Avots: ME III, 752


sodīt

sùodît: prs. suodīju Wessen; suodīju "wünsche jem. etwas Böses" neben suodu "Strafe, richte" Prl. n. FBR. VI, 108; "ar vārdiem nuosuodīt" (mit ùo 2 ) Auleja; "schimpfen" (mit 2 ) Salis; "zürnen" (mit 2 ; als ein transitives Verbum mit dem Akk. des Objekts gebraucht) Frauenb. Refl. -tiês,

1): schimpfen
Pas. VI, 374; ‡

3) beteuern (wie Juden und Zigeuner beim Handel)
Spiess.

Avots: EH II, 610


sodīt

sùodît, -u oder -ĩju, -ĩju, richten, verdammen, strafen: suodi, dievs, vizulīšus! BW. 13543. nu˙dien saku, suodi, dievs! 14188, 1. visus ar nāvi un uguni suodīdams LP. IV, 148. tev arī ragana jāsuoda Kurbads. sùodāms, strafbar. Refl. -tiês,

1) sich verwiinschen, viel fluchen
U., schimpfen Spr.: suodīties par žīdiem A. XI, 829 (ähnlich XX, 644). tē̦vs rājās un suodījās Duomas III, 778. dieviņš suodās sūtuot sliktu laiku Los. kuo lielies un kuo suodies? Rainis Tie, kas neaizm. 71. "kur tad tie nu citur kā krūmuos?"Alma suodījās (sagte ärgerlich) MWM. VIII, 335;

2) drohen:
ve̦cais reizēm suoduoties viņu vienkārši padzīt A. v. J. 1896, S. 755. Nebst li. sūdyti "richten" aus aruss. судити (als statt u noch ein enges ō gesprochen wurde) "verurteilen, eine Strafe verordnen".

Avots: ME III, 1135