nosodīt
nùosùodît: Böses anwünschen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "anwünschen"), verfluchen Diet.
Avots: EH II, 93
Avots: EH II, 93
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sodīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sodīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
nosodīt
nùosùodît, tr., verdammen, verurteilen: dievs, nuosuodi tuos kalējus, kas vizuļus kaldināja! BW. 13543, 3. ar (uz LP. II, 60) nāvi nuosuodīt, zum Tode verurteilen: ķēniņš nuosuoda me̦lkuļus ar nāvi LP. III, 82. ak tu dieva nuosuodāms, ach du verdammter Kerl! BW. 19190, 1; 23260. Refl. -tiês, schwören, beteuern; [sich verwünschen, verfluchen U.].
Avots: ME II, 863
Avots: ME II, 863
piesodīt
sasodīt
sasùodît, tr.,
1) verdammen
U., Spr.; gew. das Partizip in Flüchen, Verwünschungen gebraucht: ak tu sa˙suodīts (sasuodāms Dond.)! Br. sak. v. I562, verdammt! sa˙suodīts cilvē̦ks! verdammter, verfluchter Kerl! U. ak tu, sa˙suodīta ragana! LP. V1I, 556. ak tu, sa˙suodīts kŗup[j]a puika! Dīcm. pas. v. I, 9. sa˙suodīts ve̦cs ne̦lga! Lautb. Luomi 184. saimnieks pukuojies: "ak tu sa˙suodīts kverplis, kuo tu bļauji?" LP. VI, 251. ak tu sa˙suodīta nelaime! Br. sak. v. 1570;
2) mancherlei bestrafen:
tas nu ir atkal sasuodīts Nigr.
Avots: ME III, 752
1) verdammen
U., Spr.; gew. das Partizip in Flüchen, Verwünschungen gebraucht: ak tu sa˙suodīts (sasuodāms Dond.)! Br. sak. v. I562, verdammt! sa˙suodīts cilvē̦ks! verdammter, verfluchter Kerl! U. ak tu, sa˙suodīta ragana! LP. V1I, 556. ak tu, sa˙suodīts kŗup[j]a puika! Dīcm. pas. v. I, 9. sa˙suodīts ve̦cs ne̦lga! Lautb. Luomi 184. saimnieks pukuojies: "ak tu sa˙suodīts kverplis, kuo tu bļauji?" LP. VI, 251. ak tu sa˙suodīta nelaime! Br. sak. v. 1570;
2) mancherlei bestrafen:
tas nu ir atkal sasuodīts Nigr.
Avots: ME III, 752
sodīt
sùodît: prs. suodīju Wessen; suodīju "wünsche jem. etwas Böses" neben suodu "Strafe, richte" Prl. n. FBR. VI, 108; "ar vārdiem nuosuodīt" (mit ùo 2 ) Auleja; "schimpfen" (mit uô 2 ) Salis; "zürnen" (mit uô 2 ; als ein transitives Verbum mit dem Akk. des Objekts gebraucht) Frauenb. Refl. -tiês,
1): schimpfen
Pas. VI, 374; ‡
3) beteuern (wie Juden und Zigeuner beim Handel)
Spiess.
Avots: EH II, 610
1): schimpfen
Pas. VI, 374; ‡
3) beteuern (wie Juden und Zigeuner beim Handel)
Spiess.
Avots: EH II, 610
sodīt
sùodît, -u oder -ĩju, -ĩju, richten, verdammen, strafen: suodi, dievs, vizulīšus! BW. 13543. nu˙dien saku, suodi, dievs! 14188, 1. visus ar nāvi un uguni suodīdams LP. IV, 148. tev arī ragana jāsuoda Kurbads. sùodāms, strafbar. Refl. -tiês,
1) sich verwiinschen, viel fluchen
U., schimpfen Spr.: suodīties par žīdiem A. XI, 829 (ähnlich XX, 644). tē̦vs rājās un suodījās Duomas III, 778. dieviņš suodās sūtuot sliktu laiku Los. kuo lielies un kuo suodies? Rainis Tie, kas neaizm. 71. "kur tad tie nu citur kā krūmuos?"Alma suodījās (sagte ärgerlich) MWM. VIII, 335;
2) drohen:
ve̦cais reizēm suoduoties viņu vienkārši padzīt A. v. J. 1896, S. 755. Nebst li. sūdyti "richten" aus aruss. судити (als statt u noch ein enges ō gesprochen wurde) "verurteilen, eine Strafe verordnen".
Avots: ME III, 1135
1) sich verwiinschen, viel fluchen
U., schimpfen Spr.: suodīties par žīdiem A. XI, 829 (ähnlich XX, 644). tē̦vs rājās un suodījās Duomas III, 778. dieviņš suodās sūtuot sliktu laiku Los. kuo lielies un kuo suodies? Rainis Tie, kas neaizm. 71. "kur tad tie nu citur kā krūmuos?"Alma suodījās (sagte ärgerlich) MWM. VIII, 335;
2) drohen:
ve̦cais reizēm suoduoties viņu vienkārši padzīt A. v. J. 1896, S. 755. Nebst li. sūdyti "richten" aus aruss. судити (als statt u noch ein enges ō gesprochen wurde) "verurteilen, eine Strafe verordnen".
Avots: ME III, 1135