Paplašinātā meklēšana

atspīda, der Wierschein L.

Avots: ME I, 195

spīda L., der Lichtschein.

Avots: ME III, 1000

spîdakmens, -s, ein glänzender Stein: spīdakmiņu kruoni BW. 22394, 1 var.

Avots: ME III, 1000

‡ spîdala ² Seyershof, ein Kuhname.

Avots: EH II, 552

spîdaļa ² Dond., Name einer Kuh mit glänzendem Fell, einer Lieblingskuh überhaupt, die besser gefüttert wird. - Demin. spīdaliņa, eine Art Vogel: eikšņa zaruos šaudās maza spīdaliņa Purap.

Avots: ME III, 1000

‡ II spîdaliņas Linden in Kurl., eine Art Blumen (mit dünnen, kleinen Blättchen und einer kleinen, roten Blüte).

Avots: EH II, 552

‡ spīdana "pūķis" Mag. v. J. 1892 n. BielU.

Avots: EH II, 552

‡ spîdans ² Salis n. FBR. XV, 76, 78, = spîdîgs.

Avots: EH II, 552

atspîst (li. atspį̀sti), intr., inch., wiedererglänzen: saule atspīst, atspīda N. - Schwanb. - atspīst... istabiņa RKr. XVI, 74.

Avots: ME I, 195

ìeraũdzît, tr.,

1) erblicken, gewahr werden:
labāk deviņus ve̦lnus ieraugu nekâ sliktu cilvē̦ku. kad es jāju trešu dienu, ieraudzīju lielu ciemu BW. 13250, 40. padarīt par neieraugāmu, unsichtbar machen LP. III, 50. Mit abhäng. Part.: tur ieraudzīju caur kuokiem uguni spīdam LP. VI, 313;

2) leiden:
ļaudis mani neierauga BW. 4802. es viņu nevaru ieraudzīt ne pa acu galam od. ne acu galā;

[3) ieraudzīt par blēdi U., für einen Schelm ansehen;

4) besorgen, verschaffen:
nav šādiem darbiem vēl ne˙kas ieraudzīts Janš. DZimtene II, 325. Refl. - tiês, einander leiden: viņas nevar viena uotru ieraudzīties Bauske;

2) sich verschaffen, holen:
saimniece bija klētī ieraudzīties, kuo ēst Nigr.].

Avots: ME II, 56

[paspīst, = paspîdêt: saule bāli paspīda caur miglu Veselis Tīr. ļaudis.]

Avots: ME III, 105

‡ smeilis, die Spitze (?): paspīda kāds šķē̦pa gals vai bronzas ce̦pures s. A. Upītis Kailā dzīviba 175.

Avots: EH II, 535

tìešām (li. tiesióm "geradeaus"), Wolm. u. a., tiêšam ² Bauske, Segew., tiešam U., (mit iê ² ) Iw., tiešā Kumbern, Wormen, Adv.,

1) tiêšam ² Rutzau, tiešu (li. tiesiau "geradeaus"
Lit. Mitt. I, 307), tiešum LP. VII, 1046, tìešu tìešam ² Bers., gerade, gerade aus Kurl. n. U., direkt, unmittelbar: taks iet tiešam Rutzau n. FBR. VII, 126. te jau ceļš iet tiešam, hier geht ja der Weg gerade Mag. XIII, 3, 57. tiešu devuos pa ceļu D. 116, 73. ieraudzīja uguni gaiši spīdam. gāja tiešām uz spīdumu Pas. IV, 496 (aus Leegen). ieraudzīju vīru . . . tiešām pretim n˙ākam 124. viņš aizgāja tiešu tiešam Bers. duraks grìež savu ve̦zumu tiešu tiešam, lai arī sabrauktu vai cilvēkus kuopā LP. VI, 344;

2) wahrhaftig, gewiss
U.: tiešam saku, neme̦luoju BW. 6404, 1; 15231. sak[i] tiešam, tautu meita, būsi mana, vai nebūsi? ja tiešam būsi . . . 14800. tiešam tiesa Kundziņš Vecais Stenders 91. tik tiešam ka viņš latviešu draugs e̦suot (so wahr er ein Freund der Letten sei) Latvju tauta XI, 1, 71;

3) = tīšām Salis: es tiešam liels neaugu, nedar[u] grūti kumeļam Biel. 2283.

Avots: ME IV, 215

uzspîst: lukturis atkal uzspīda A. Upītis Sm. lapa 312.

Avots: EH II, 734

zeltnieks, ein Goldstück, goldenes Geldstück: ieraudzīja tur (= maciņā) spīdam... dažus zeltnieciņus Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 140.

Avots: ME IV, 706