Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spīlāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spīlāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

izspīlāties

izspîlâtiês 2 Frauenb. "sich überanstrengen".

Avots: EH I, 482


saspīlāt

saspîlât 2 ,

2) "mühsam etwas verrichten, hinaufheben, aufladen"
Frauenb.: saspîlājām 2 gan visu ve̦zumu uz pantu augšā.

Avots: EH XVI, 449


saspīlāt

saspîlât 2 , in eine Holzgabel einklemmen: s. čūsku, lai tā nevar iekuost Dunika.

Avots: ME III, 741


spīlāt

spîlât 2 : auch ("iespraust spīlās") Dunika; par ... ēdmini uzsieta ... spīlāta naģīte Janš. Mežv. ļ. I, 376.

Avots: EH II, 553



uzspīlāt

uzspîlât 2 Ahs., mit Mühe (ein enges Kleid) anziehen: tikkuo varēju aizpē̦rnās drēbes sev uzspīlāt.

Avots: ME IV, 381

Šķirkļa skaidrojumā (2)

spīle

spīle U., spîla Neuenb., spîla 2 Līn., spīlis U., Plur. spîles Ermes, Wolm., Jürg., C., spîles 2 Karls., Salis, Dond., Wandsen, Bauske, Widdrisch, Iw., spĩles Karls., spìles 2 Golg., Schwanb., spìle 2 Kr., spìlas 2 Prl.,

1) eine Gabelung; eine zweizinkige Mistgabel
Freiziņ; eine Holzgabel (gespaltener Stecken) zum Krebsfang U., Bielenstein Holzb. 681 (spīle, spīlis), die Krebsschere V. (spīle); eine Zwicke (spîle) PS., ein Zwickeisen U., ein Holznagel, Speil (zum Zusammenhalten der Bretter der Schiffswand) Bielenstein Holzb. 609 (spīle, spīlis); die Bremse zum Bändigen der Pferde U.: uozuols trim spīlēm Aus. I, 10. mē̦slus mē̦zuši an paegļu kuoka spīlēm Upīte Medn. laiki 130. vēzis ar lielām spīlēm Pas. IV, 501 (aus Adiamünde). čūska iespīlāta spîlās 2 (gespaltener Stecken, Zwicke) Dunika. = spīļu arkls Salisb. (mit î ), Serben, ein Pflug mit 2 Pflugscharen zum Kartoffelpflügen;

2) gew. im Plur., Not, Verlegenheit:
viņam tagad liela spīle biksās, er ist eben in grosser Verlegenheit Neik. n. U. spīles astē PS., dass. izciest šīs zemes spīles A. XX, 789. kuo nu darīs tādās spīlās? LP. VI, 360;

3) spîlītis 2 Karls., der Doppelschwanz (cerura);

4) spīlas Wid., spīlis Spiess n. U., eine zeltartig ausgespannte Leinwand zum Schutz vor der Sonne;

5) spĩla Dunika, spīle, = niedre: jumti ... spīlēm se̦gti Rutzau n. RKr. XVII, 54. spīļu kūļi Janš. spĩles un stiebrus Janš. Nīca 28. e̦ze̦rā spīlas pļaut Dunika. In der Bed. 5 wohl nebst spīna zu mhd. spīl "Speerspitze", mnd. spīle "Spiess", an. spīla "dünnes und schmales Holzstück", spīra "Rohrstab" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 654; s, auch Persson Beitr. 397 und 408 und Bechtel Lexil. 302); in den Bedd. 1-4 zu spaile(s), s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. II, 658, doch könnte es in der Bed. "Zwicke, Zwickeisen, Holznagel, Speil" auch aus mnd. spīle "dünner Stab" entlehnt sein, wie wahrscheinlich li. spylỹs "Speil".

Avots: ME III, 1003, 1004


uzspīlēt

uzspīlêt, = uzspīlāt, aufspannen LKVv.: likās, ka tam uz kauliem būtu tikai āda uzspīlē̦ta Zeif. III, 3, 122. bē̦rna grāpīti uzspīlēj[u]se RKr. XVI, 126. u. zābaku kājā, cimdu ruokā.

Avots: ME IV, 382