spaile,
1) spaĩle Gramsden, Dond., Gold., Iw., Lin., Dunika, Wandsen, Nigr., Frauenb., Gr.-Essern,
spaile Samiten n. U., Luttr., Kalleten, LievenBersen, Hasenpot, Lasd.,
spailis L., U., um Tuckum, Talsen ("in Burtn. unbek."),
der Strich, die Schwade (vāle) des Mähers (spaīle) Rutzau, .
(spaĩlis) Bl.:
spailes gali Tr. nar. p. № 97.
meitas ārda spailes Dunika.
priekšpļāvēja spaile bija platāka kâ citiem Dunika.
tiem ar savu spaili... pa priekšu ejuot Lautb. A. v. J. 1892, S. 305.
stāties spailes galā Upītis St. 11.
kādu platu spaili viņš pļauj! Stenden, Spahren.
šinī pļavā krietna zâle, - redz, kādas platas spailes! Dond.
dieva dē̦ls sienu pļāva; spailes gali Daugavā BW. 33764.
tevis gaida pie auzu spailītes 22627.
auzu spaiļu ritinātāji Janš. Bandavā I, 195;
2) = spaiglis">spaiglis, Stecken,
an einem Ende gespalten, um etwas einzuklemmen (z. B. eine Schlange) U., Bielenstein Holzb. 681, (mit
ai) Kr., C.;
spailes, Werkzeuge zum Fangen von Tieren Lemsal n. U., Bielenstein Holzb. 599
(spaile, spailis); Tortur, Falter ("scheint nicht gebräuchl.") U.;
die Klemme: kas kait tev . . . ? kādas . . . spailes? Kril. pas. 59.
glēvības spailēs Rainis Götes dzeja 47.
apaž nelaimes spailēm spaidītam tapt Manz. Post. I, 376.
mūsu spailes (Bedrängnis) ir stiprākas kâ duomājām Antonijs un Kleop. 91.
tautas daļa iekļuva grūtās spailēs Tēv.;
Maulkorb des Hundes: spailes galvā maukt A. VIII, 132;
Scheren der Krebse: spailēs ir smalkāka gaļa Konv.
2 2984;
spailes 2 ,
eine Zange Bauske;
izkapts spailis 2 ("?") Bauske;
3) auch
spailis U.,
ein Setznetz U., Bielenstein Holzb. 653, 670,
(spailes) Wandsen,
allerlei Fischergeräte zusammengefasst Lasd. ("hier in der Intonation von
spaile 1 unterschieden"),
(spails 2 ) N.-Bartau:
zvejuojam ar ciemiņu uz pusēm: mums pašiem nav spaila N.-Bartau.
mums ir pilnīgs spails 2 (N.-Bartau):
laiva, vadus, . . . tīkli un visi citi zvejas daikti Janš. Dzimtene IV, 165.
zvejnieks rādījis uz visu savu spaili LP. VI, 168.
rītā (zivju) pilna spaile 1011.
uz jūru ar spailēm tēvs . . . iet Jauna Raža IV, 117.
nakts-spaile jeb lašu tīkli Etn. II, 107.
dārga zvejas spaile R. Av. 1912, № 34.
spaile, Setzangel Freizirl;
4) spailītes Talsen,
= sienavāles 2.
A1s das Ausgespreitete (in der Bed. 1 eigentlich wohl die Spannweite des mähenden Armes) nebst spīle, spīlis "Zwicke, Holzgabei" zur Wurzelform spei- "sich ausdehnen" bei Walde Vrgi. Wrtb. II, 656 ff., s. auch Persson Beitr. 397.Avots: ME III,
981