Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spirdzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spirdzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
atspirdzināt
atspir̃dzinât, fact., erfrischen, erquicken, laben: miegs laikam tevi atspirdzinās Vēr. II, 306. Refl. -tiês, sich erquicken, laben: lai iebaudītu vakariņas un atspirdzinātuos pēc dienas darbiem JR. IV, 76. Subst. atspir̃dzinājums, Erfrischung, Erquickung, Labsal.
Avots: ME I, 195
Avots: ME I, 195
iespirdzināt
ìespir̃dzinât, tr., erfrischen, erquicken: sirdi. Refl. - tiês, sich erfrischen, sich erquicken: viņš iespirdzinājies kruogā LP. VII, 1050.
Avots: ME II, 69
Avots: ME II, 69
izspirdzināties
paspirdzināt
paspir̃dzinât, tr., ein wenig erfrischen, erquicken: garu un miesas. Refl. -tiês, sich erfrischen, sich erquicken: paspirdzināties spuožā saulītē Aps.
Avots: ME III, 105
Avots: ME III, 105
saspirdzināties
saspirdzinâtiês, sich erfrischen, sich (etwas geniessend) stärken: ceļinieks saspirdzinājās un turpināja gaitu Saikava.
Avots: ME III, 741
Avots: ME III, 741
spirdzināt
spir̃dzinât C.,
1) spirdzinât L., St., U., (mit ìr 2 ) Kl., spirdzêt, -u (?), -ẽju, tr., erfrischen, erquicken:
spirdzin[i], dieviņ, tuo zâlīti, kas nuovīta saulītē! spirdzin[i], dieviņ, tuo meitiņu, kas palika sērdienīte! BW. 4266 var. avuotiņš viņus spirdzina Niedra Zemn. dē̦ls 24. atmiņa vē̦sa kā asaras viņu spirdz (?) MWM. X, 579, gaismas rieti . . . aizkusušās krūtis spirdz (?) Asp. šis avuots mūžīgais, kas dvēseili spirdz(?) Juris Brasa 196. mitrums... ziedus spirdz (?) MWM. VII, 178;
2) (ironisch: munter, flink machen?) quälen:
lē̦t[i] auguse tautu meita, nu es tevi spirdzināšu (Var.: mēs tevi spirdzīsim, muocīaim) : dienu likšu mežā braukt, puõdu vērpt nedēlā BW. 22518, 1. Refl. -tiês, sich erfrischen, erquicken: kruogā atbraukuši raudzīja spirdzināties Aps. VII, 13. luopiņi ganībās liksmi spirdzinājās Kaudz. M. 165. Subst. spirdzinãjums, die Erfrischung: viņš iznesa puisim spirdzinājumu MWM. VI, 261. Zu spirgt.
Avots: ME III, 999
1) spirdzinât L., St., U., (mit ìr 2 ) Kl., spirdzêt, -u (?), -ẽju, tr., erfrischen, erquicken:
spirdzin[i], dieviņ, tuo zâlīti, kas nuovīta saulītē! spirdzin[i], dieviņ, tuo meitiņu, kas palika sērdienīte! BW. 4266 var. avuotiņš viņus spirdzina Niedra Zemn. dē̦ls 24. atmiņa vē̦sa kā asaras viņu spirdz (?) MWM. X, 579, gaismas rieti . . . aizkusušās krūtis spirdz (?) Asp. šis avuots mūžīgais, kas dvēseili spirdz(?) Juris Brasa 196. mitrums... ziedus spirdz (?) MWM. VII, 178;
2) (ironisch: munter, flink machen?) quälen:
lē̦t[i] auguse tautu meita, nu es tevi spirdzināšu (Var.: mēs tevi spirdzīsim, muocīaim) : dienu likšu mežā braukt, puõdu vērpt nedēlā BW. 22518, 1. Refl. -tiês, sich erfrischen, erquicken: kruogā atbraukuši raudzīja spirdzināties Aps. VII, 13. luopiņi ganībās liksmi spirdzinājās Kaudz. M. 165. Subst. spirdzinãjums, die Erfrischung: viņš iznesa puisim spirdzinājumu MWM. VI, 261. Zu spirgt.
Avots: ME III, 999
spirdzināt
uzspirdzināt
uzspirdzinât, auffrischen, erfrischen: u. asinis Br. 115. zirgus burkāni ļuoti labi uzspirdzina Mazvērs. Lopkop. 3, 61. u. dūšu. lietus uzspirdzina laukus.
Avots: ME IV, 381
Avots: ME IV, 381
uzspirdzināt
Šķirkļa skaidrojumā (2)
staltināt
staltinât, tr., stattlich, selbstbewusst machen; jūtuos spirdzināts un staltināts A. v. J. 1896, S. 400. tu nu gan māki savu dē̦lu stal˜tinât (von einem stattlichen Sohn Rühmliches erzählen) Ukri.
Avots: ME III, 1042
Avots: ME III, 1042
stopalus
stuõpalus, Fassbier Brasche: stuopalus bij... spēcinuošs barības pabalsts Kaudz. Atmiņas I, 24. katrs grib atspirdzināties pie stuopalus A. v. J. 1896, S. 7. Vgl. mnd. stôpbêr.
Avots: ME III, 1112
Avots: ME III, 1112