spire
spire: spires de̦sa Siuxt "aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši".
Avots: EH II, 551
Avots: EH II, 551
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spire' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spire' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (6)
bire
bire,
1) ausgerieseltes Korn;
2) Hasen-, Schafmist Krons-Würz.
n. A. X, 2, 536; cf. pires, spires;
3) die Dille:
zāļu bires Elv., U.;
4) eine Anzahl (von Schafen), die Herde:
vušku birīte (Var.: bariņš) pārskrēja par kalniņu sprindzē̦dama BW. 29006, 1.
Kļūdu labojums:
aiz 2) jāiesprauž (hinter 2) ist einzufügen: Plur. bires
Dille = Pille
Avots: ME I, 297
1) ausgerieseltes Korn;
2) Hasen-, Schafmist Krons-Würz.
n. A. X, 2, 536; cf. pires, spires;
3) die Dille:
zāļu bires Elv., U.;
4) eine Anzahl (von Schafen), die Herde:
vušku birīte (Var.: bariņš) pārskrēja par kalniņu sprindzē̦dama BW. 29006, 1.
Kļūdu labojums:
aiz 2) jāiesprauž (hinter 2) ist einzufügen: Plur. bires
Dille = Pille
Avots: ME I, 297
desa
de̦sa,
1) der Darm
- auch Dunika, Frauenb., Rutzau, Wandsen (wo zar̂na unbek. ist), AP., Iw., Siuxt: spires d. Siuxt "aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkarnījumi jau sacietējuši"; tūpļa d. Dond. "re̦sna zarna"; dirsas d. Frauenb. "tūpļa zarna"; kruņ̃ķa d. AP.,
a) der Mastdarm;
b) Grützwurst;
sarkana d. AP., eine Art Blutwurst; balta d. AP., Grützwurst; in Auleja sei de̦sa nur eine Grützwurst; riteņa d. BW. 33425; prieka d. Trik., das männliche Glied;
2) ein schlaffer Mensch
(aus einem handschriftl. Vokabular). Zur Etymologie s. die Notiz zu zar̂na.
Avots: EH I, 316, 317
1) der Darm
- auch Dunika, Frauenb., Rutzau, Wandsen (wo zar̂na unbek. ist), AP., Iw., Siuxt: spires d. Siuxt "aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkarnījumi jau sacietējuši"; tūpļa d. Dond. "re̦sna zarna"; dirsas d. Frauenb. "tūpļa zarna"; kruņ̃ķa d. AP.,
a) der Mastdarm;
b) Grützwurst;
sarkana d. AP., eine Art Blutwurst; balta d. AP., Grützwurst; in Auleja sei de̦sa nur eine Grützwurst; riteņa d. BW. 33425; prieka d. Trik., das männliche Glied;
2) ein schlaffer Mensch
(aus einem handschriftl. Vokabular). Zur Etymologie s. die Notiz zu zar̂na.
Avots: EH I, 316, 317
pires
pires, ein Demin. pirina Etn. III, 27, Schafsmist L., U.; in livischer Aussprache aus spires?
Avots: ME III, 222
Avots: ME III, 222
saspīrenēties
saspīrenêtiês,
1) saspīrinâtiês N.-Peb., zappeln (perf.): mušiņa saspirenējās2 un iesīcās Baltpurviņš I, 115;
2) = saspirinâties Schujen, (mit ĩ )
1) Neuenb.
Avots: ME III, 741
1) saspīrinâtiês N.-Peb., zappeln (perf.): mušiņa saspirenējās2 un iesīcās Baltpurviņš I, 115;
2) = saspirinâties Schujen, (mit ĩ )
1) Neuenb.
Avots: ME III, 741
spiras
I spiras (li. spìros "Schafmistkügelchen"),
1) Exkremente der Schafe
(U., Mag. XIII, 2, 62, Karls., Selb., Wessen), Ziegen (U.), Hasen (U., Karls.): aitiņa spiras me̦t (Var.: kaisa) BW. 25418 var.;
2) grosse graue Erbsen, Spiren
St., U.;
3) Rispen der Pflanzen
U.; Hülsen der Haferkörner Harder n. U., Salis; apiņu spiras, Hopfenhäupter Ü. Wenigstens in den Bedd. 1-2 zu nisl. sparđ "Schafmist", sperđill "Ziegenmist", gr. σπορϑύγγια· τά διαχωήματα τῶν αἰγῶν, ά' τινες σπυράδας χαλοῦσις Hes., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672, Fick Wrtb. III 4 , 510.
Avots: ME III, 998
1) Exkremente der Schafe
(U., Mag. XIII, 2, 62, Karls., Selb., Wessen), Ziegen (U.), Hasen (U., Karls.): aitiņa spiras me̦t (Var.: kaisa) BW. 25418 var.;
2) grosse graue Erbsen, Spiren
St., U.;
3) Rispen der Pflanzen
U.; Hülsen der Haferkörner Harder n. U., Salis; apiņu spiras, Hopfenhäupter Ü. Wenigstens in den Bedd. 1-2 zu nisl. sparđ "Schafmist", sperđill "Ziegenmist", gr. σπορϑύγγια· τά διαχωήματα τῶν αἰγῶν, ά' τινες σπυράδας χαλοῦσις Hes., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672, Fick Wrtb. III 4 , 510.
Avots: ME III, 998