spirkstēt
spìrkstêt 2 , -u, -ẽju, knistern Schwanb.: mirdz un viz kâ zvaigznes skaistas, it kā kvēlēs gail un spirkst Zvanpūtis. zem mūsu kājām spirkst sausais sniegs R. Kam. 188.
Avots: ME III, 1000
Avots: ME III, 1000
'spirkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: