Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'spoguļot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'spoguļot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

apspoguļot

‡ apspuoguļuôt, mit einem Spiegel bestrahlen. Refl. -tiês, sich bespiegeln: tā nevar a. vien.

Avots: EH I, 116

atspoguļot

atspuõguļuôt, tr., wiederspiegeln: ūdens atspuoguļuo mēnesi Laps. mēs re̦dzam tē̦lu, kas sevī dzīvi atspuoguļuo jaunu pasaules ieskatu Vēr. I, 1434. Refl. -tiês, sich wiederspiegeln: viņās (palamās) it sevišķi atspuoguļuojas tautas asprātība Etn. II, 94. viņa sejā atspuoguļuojās nuogurums Vēr. II, 143. atspuõguļuojums, auch atspuogulis Lautb., Stari II, 573, Wiederspiegelung, Abglanz, Widerschein, Reflex: priekšme̦tu atspuoguļuojums gaisā.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln
Wiederspiegelung = Widerspiegelung

Avots: ME I, 196

izspoguļoties

izspuõguļuôtiês, sich zur Genüge spiegeln: zirneklis izspuoguļuojās rasas pilienā Egl.

Avots: ME I, 804

nospoguļoties

nùospuoguļuôtiês, sich abspiegeln: pasaule nuospuoguļuojas prātā gabalaina Pūrs III, 90.

Avots: ME II, 857

spoguļot

spuoguļuôt, spuoguluot St., glänzen Spr.: (ūdens) mirdz un spuoguļuo nuo saules spaitiem Pas. II, 73 (aus Kapiņi). Refl. -tiês,

1) sich (wider)spiegeln
Wid.;

2) sich spiegeln, im Spiegel besehen
Wid.: (fig.) runātāja trieca pašpaļāvīgi, spuoguļuodamās savuos vārduos MWM. XI, 171.

Avots: ME III, 1035

spoguļots

spuoguļuôt, ‡ Subst. spuoguļuôtāja, eine die sich im Spiegel betrachtet: gar pašu šuo spuoguļuotāju viņam nebij nèkādas ... daļas A. Upītis Ģertr. 161.

Avots: EH II, 566