spoguļots
spuoguļuôt, ‡ Subst. spuoguļuôtāja, eine die sich im Spiegel betrachtet: gar pašu šuo spuoguļuotāju viņam nebij nèkādas ... daļas A. Upītis Ģertr. 161.
Avots: EH II, 566
Avots: EH II, 566
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spoguļots' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spoguļots' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: