sprāgots
‡ sprâguots 2 Iw., krepiert (?): kad ir glābts un nekļūst labāks, tad jau tik˙pat kâ s, ir; nuokauts slims luops ir s., juo viņš jau tâ kâ tâ būtu nuobeidzies.
Avots: EH II, 558
Avots: EH II, 558
'sprāgots' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: