Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sprengs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sprengs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

sprengstība

sprengstība, Stotz, Hochmut: bagātais ... savā sprengstībā tīri traks Janš. Atpūta, № 387, S. 5. greznības, sprengstības un izpeikuma dēļ Mežv. ļ. II, 312.

Avots: EH II, 558


sprengsts

spre̦ñgsts: Ilze ir spre̦ngsta un ... liekai greznībai pakaļskrējēja Janš. Mežv. ļ. II, 133. spre̦ngstie muižnieki Atpūta, № 385, S. 7.Subst. spre̦ñgstums, Stolz, Hochmut: baidījās, vai nebūšuot par daudz spre̦ngsta; bet ar tuo spre̦ngstumu var iztikt Janš. Mežv. ļ. II. 973.

Avots: EH II, 558


sprengsts

spre̦ñgsts, mutig, stolz, hochmütig Katzd. Wenn etwa von einer Bed. "schnellend" auszugehen ist, als ein Kuronismus etwa zu spranga 2.

Avots: ME III, 1016

Šķirkļa skaidrojumā (5)

izpeikt

I izpeikt: izlutuse un izpeikuse Janš. Mežv. ļ. ll, 326 (ähnlich Līgava II, 258). Subst. izpeikšana, das Sichverwöhnen: cilvē̦ku izlušana un izpeikšana Janš. Līgava I, 327; ‡ izpeikums, das Verwöhntsein: greznības, sprengstības un izpeikuma dēļ Janš. Mežv. ļ. II, 312.

Avots: EH I, 470


sprēdzināt

sprēdzinât,

1) fein regnen:
lietus sprēdzinā, der Regen fällt in kleinen Tropfen Kronw. n. U.;

2) sprēdzināma viela, Sprengstoff
B. Vēstn. (gew.: spridzināma v.). Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017


sprengt

sprengt,

1) spreñgt, -dzu "iespīlêt (ādu)" Dunika, fest zuschnüren
Nigr., (mit en̂ 2 ) Wandsen, (sprenkt) klemmen Lng. ("kann, sein - sprengt"), Für. I; spannen, strammen Wid.;

2) eingeklemmt und gedrückt schmerzen
Gr.-Essern: kāja, kas bij zābakā iebriedusi un spren̂dza 2 R. Sk. lI, 142. Refl. spreñgtiês Līn., Wain., Kalleten, spren̂gtiês 2 Iw., spre̦ndzuôs, sprendzuôs, sprenkties Lng., Für. I, dringen Lng., Für. I, sich (mit Gewalt) drängen durch eine Enge: kur tu sprendzies? tu jau iesprūdīsi! Wain. baznīca pilna kâ piebāzta, kuo nu sprengsimies cauri! Hasenp., Grob. n. Etn. III, 66. Zu spranga 4.

Avots: ME III, 1016


spridzeklis

spridzeklis,

1) = spridze̦kls (?): Jānim nuo tādiem spridzekļiem bail Janš. Dzimtene IV, 326; Sprengstoff*;

2) ein Wildfang
Diet.

Avots: EH II, 559


spridzināt

spridzinât,

1) sprühen lassen, machen:
kas uguni spridzināja? Biel. 1148. pūķa aste dzirksteles spridzina LP. VI, 88. kaŗā gāja zuobeniņu vēcināt, atsledziņu spridzināt BW. 32055, 1. līgaviņa gultā acis spridzināja 25024; liebäugeln Manz., Für. I; mit den Augen blinkern L.;

2) klatschen
Kronw. n. U.; von kurzem Klatschen mit der Peitsche U.; (klatschend) schlagen; schnippen Brasche: kuo tu spridzini ar tuo pistuoli? U. kuo tu spridzini? izspridzināsi acis, was klatschest du? du wirst die Augen ausklatschen U. es tavus gaŗus kaulus ar pātagu spridzināšu . . . nuo kruodziņa sētiņā BW. 27031, 2. skauģis manu kumeliņu apses šautru spridzināja 29958 var.;

3) platzen machen
Nigr., sprengen: plinti Nigr.; akmeņus ebenda. - spridzināma viela Konv. 2 3994, der Sprengstoff;

4) umherspritzen
U.; etwas regnen N.-Sessau n. U.: lietutiņš spridzina Celm.;

5) spridzinât kŗupi Nigr., eine auf ein Brett gelegte Kröte in die Höhe schnellen.
Refl. -tiês, = šaudît: darbuojas un spridzinās ar šaudīklu kâ pa kāzām Janš. 47. Zu spridzêt.

Avots: ME III, 1018, 1019