sprigacis
sprigacis, demin. f. sprigacīte BW. 21239; 21739, sprigactiņa Blaum., wer sprühende, blitzende Augen hat: sprigacis puika Mar. n. RKr. XV, 137. sprigacis cilvē̦ks Schibbenhof. Zu sprigs.
Avots: ME III, 1019
Avots: ME III, 1019
'sprigacis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: