spriguļot
spriguļuôt, tr., mit einem Dreschflegel schlagen Wid.: lai mūs rijkuris nespriguļuoja BW. 28757. Refl. -tiês, im Satz piedarbā spriguļi paši spriguļuojas (schlagen zu) LP. V, 283.
Avots: ME III, 1019
Avots: ME III, 1019
'spriguļot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: