Paplašinātā meklēšana

sprudze,

1) "?": dzija sprudzē (= skrudzē?) sprieias Plūd. LR. IV, 235;

2) ein lebhaftes, lustiges Mädchen
Rutzau.

Avots: ME III, 1023

sprudzeklis "ein Mensch od. Tier, das sich (hindurch) drängt, -zwängt": šis sive̦ns ir tads sprudzeklis, tas tiek visiem žuogiem cauri Dond. Zu sprugas.

Avots: ME III, 1023

sprudzenis,

1): kad duošu vienreiz, tad zuobi aizies kâ sprudzeņi pa gaisu Anekd. IV, 38.

Avots: EH II, 561

sprudzenis,

1) "puļķītis": dzirnavas (?) sprudzenis K. w. 393;

2) ein Mensch von sehr kleinem Wuchs:
tīrais sprudzenītis, dē̦ls kâ ķipītis Purap. 43. Eigentlich wohl ein "Knebel"; zu sprugas.

Avots: ME III, 1023

spruksts,

1) ein Knebel, Hölzchen zum Vorlegen
C., Bers.;

2) spruksts U., Etn. IV, I66, C., Lub., Bers., sprukstiņš U., Salis, wer (was) sich schnell bewegt; ein Leichtfüssiger, ein Springer
L., U.; ein beweglicher, kurzweiliger Mensch U., ein Irrwisch, Sausewind Salis; ein munteres Pferd U.: viņš kâ sprukstiņš aizspruka pruojām LP. VI, 827. viņa kâ sprukstiņš mukuse atpakaļ VII, 181. Pēteris nebij vairs nebēdnieka spruksts" bet guodīgs puisis Stāsti Kraukļu kr. 87. In der Bed. 1 (wenn mit ks aus gs ) wohl zu sprudzenis usw.; in der Bed. 2 eher zu sprukt, vgl. Persson Beitr. 871.

Avots: ME III, 1024

‡ I verene "?": atve̦lk verenes priekšā aizbāztuo sprudzeni A. Laiviņš Nosarkuši mākoņi 60.

Avots: EH II, 771