sprukassprukas, bei Wid. der Sing. spruka, die Klemme, Verlegenheit: nu dē̦ls pa˙visam sprukās JK. III, 71. ļaunās dvēseles ir sprukās LP. VII, 497. Zu sprukt.Avots: ME III, 1023
sprukstissprukstis,1): auch Frauenb.; beŗ sprukstis (acc.) virsū Tdz. 57633, 2; ‡2) = sprukas">sprukas: kas tāpēc nu ir lielās sprukstīs Veselis Cilv. sac. 134.Avots: EH II, 561
sprukstsspruksts,2): "viegla rakstura cilvē̦ks" AP.; kurpnieks pret viņu ir tīrais s. Austriņš Raksti VII, 333; ‡3) = sprukas">sprukas: nu reiz ir ticis sprukstā Pas. XII, 330; ‡4) "?": sasālījusi ēdienu kâ sprukstu Talsen.Avots: EH II, 561