spuļ˜ģis Karls.,
spuļˆģis 2 Līn.,
1) der Funkelnde U., (auch
spuļģe) ein Stern V., A. v. J. 1893, S. 480,
(spuļ˜ģis Ermes,
spu,ļˆģis 2 Bauske)
der Morgenstern U.:
pie debess zaļš, rau, spuļģis smejas Plūd. LR. IV, 243.
zvaigznīte, spuļgīte, laidies zemē! RKr. VIII, 2;
Jāņa sp., das Johanniswürmchen: Jāņa spuļģītis caur zâli mirdzināja MWM. VII, 570;
2) "?":
balts, kâ bumbiņa apaļš, starains spuļģis atskrēja . . . un ieskrēja Lībai matuos Līguotnis Stāsti II, 7.
spuļģīt[i]s [?] kliedze, spuļģīt[i]s brēce, nava lielu tīrumiņu. še, spuļgīt, i[r] meties, še ir lieli tīrumiņi BW. 28557;
3) spuļģīši Konv.
2 2323,
grasartige Sternmiere (stellaria graminea L.) RKr. II, 78.
Avots: ME III,
1029