spurdulis
spur̃dulis, f. -le, ein unruhiges, sich widersetzendes Wesen: ve̦ci vīri tādas jaunas spurdules pruot vis˙labāki valdīt Janš. Dzimtene V, 100. Wohl zu spurdeklis.
Avots: ME III, 1030
Avots: ME III, 1030
'spurdulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: