Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stādags' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stādags' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

stādags

stādags: "stādaigs an daigs angelehnt oder gar aus stāvdaigs" in der Etymologie ME. III, 1049 zu ersetzen durch "stādags an daigs angelehnt und stādaigs aus stāvdaigs".

Avots: EH II, 572


stādags

stādags,

1) stàdàigs 2 Gr. - Buschh., Wessen, Dubena, Salwen, Selb., stādaugs Dubena, stāde̦gs, stādadzis, gew. der Plur., stādeijes U., Bielenstein Holzb. 177, stãdaiķi Alschw., stādaiņi Sehren, (vertikal stehende) Zaunspricker; brālītim vaŗa vārti, sudrabiņa stādadziņi (Var.; stādaidzini, stāde̦giem, stē̦dagiem, stādadžiem, stabiņiem) BW. 11742. pienāca pie sē̦tas..., stādaigus (zediņus) pašķirdama Valdis Stabur. B. 196. sniegs salauzis visus stādaigus Selb. verstu stabi kâ stādaigi gar acīm mirdzējuši Gads. 62. stādagu (Plutte 82, Niedr. Vidvuds 36) od. stādaigu (Gr. - Buschh.) od. stādaugu (Dubena) sē̦ta, der Sprickenzaun;

2) stādags Wid., (mit ã ) Matkutn, Plur. stādalgi Ober - Kurl., stādaigas Ober - Kurl., Infl., der Zaun
V., Staketenzaun V., Sprickenzaun (vgt. die Abbild. bei Bielenstein Holzb. 177); aiz zemes vaļniem un kuoka stādagiem Seifert Chrest. III, 2, 6. mūrus un vaļņus, mietu žuogus, stādagus Lautb. Marģeris 41. - Wie stāvdaigs zeigt, kann stādaigs an daigs angelehnt oder gar aus stāvdaigs entstanden sein. Sonst zu stāds, stadiņi.

Avots: ME III, 1049

Šķirkļa skaidrojumā (8)

stadags

stadags, = stādags: vārti sudrabiņa stadagiem BW. 14317. Vgl. stadiņš 1.

Avots: ME III, 1037


stadaigas

stadaigas Tdz. 48398 var. (aus Jāsmuiža), 57024 (aus Naujene), = stādaigas (unter stādags 2).

Avots: EH II, 567


stādaigas

stādaigas (unter stādags

2): auch Lassen n. BielU., Tdz. 48398 var. (aus Kapiņi); stàdaîga 2 Kaltenbr., = stādags 1.

Avots: EH II, 572


stādaigs

stàdaigs 2 (unter stādags 1): auch Setzen; "atspiežamais kuoks" Līvāni.

Avots: EH II, 572


stādaiks

stādaiks, = stādags: vaŗa vārti, sudrabiņa stādaiciņi Tdz. 47367.

Avots: EH II, 572



stāvdaigs

stāvdaigs, = stādags 1 Selb.; Plur. stāvdaigi, Stöcke am Fischwehr, die in den Grund des Baches eingetrieben werden Bielenstein Holzb. 672.

Avots: ME III, 1052


stēcīte

stēcīte, = tēcīte, ein Fusspfad Oppek. n, C. stē̦dags, = stādags: brālītim vara vārti sudrabiņa stē̦dagiem (Var.: stāde̦giem) BW. 11742 var.

Avots: ME IV, 1062