stāmucis
stàmucis 2 : auch Borchow, Saikava, Skaista, Pas. XI, 316, Tdz. 57007, 1; 57090; 59275, BW. 20976.
Avots: EH II, 573
Avots: EH II, 573
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stāmucis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stāmucis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
stāmen
stāmen (fehlerhaft für *stāmen(i)s od. *stāmene), ein Rumpf Für. I; kre̦kla stāmen, Hemd ohne Armel ebenda. Nebst (stāmucis? und) li. stomuõ "Statur" zu gr. στήμων, lat. stāmen "Aufzug am Webstuhl" ai. sthāman "Standort", got. stōma "Grundlage", r. dial. стамикъ "eine Art Holzsäule" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 606.
Avots: ME III, 1051
Avots: ME III, 1051
stāvmucis
stāvmucis,
1) ein stehendes, offenes Gefäss
St.;
2) auch stāvmucnieks Bers., stāvmučnieks Warkl., ein ungebetener Gast
L., Saikava, Wessen; tādi vien stāvmucnieki apdzeŗ manu alutiņu BW. 19836. nelūgtu viesu, kūjenieku jeb stāvmucnieku, netrūka BW. III, l, S. 25. Alžāns atnācis stāvmučuos (par stāvmuci kāzās) Saikava. stāvmucis 2 dürfte volksetymologisch aus stāmucis (das zu r. стамикъ gehören könnte, s. unter stāmen) umgebildet sein, zumal z. B. in Warkh. (wo stāmucis gesprochen wird) die Tonne nicht muca, sondern buca heisst; vgl. auch die Nebenformen stāvmacis und stāvmicis, sowie (zur Bedeutung) kũj(i)nieks.
Avots: ME III, 1054
1) ein stehendes, offenes Gefäss
St.;
2) auch stāvmucnieks Bers., stāvmučnieks Warkl., ein ungebetener Gast
L., Saikava, Wessen; tādi vien stāvmucnieki apdzeŗ manu alutiņu BW. 19836. nelūgtu viesu, kūjenieku jeb stāvmucnieku, netrūka BW. III, l, S. 25. Alžāns atnācis stāvmučuos (par stāvmuci kāzās) Saikava. stāvmucis 2 dürfte volksetymologisch aus stāmucis (das zu r. стамикъ gehören könnte, s. unter stāmen) umgebildet sein, zumal z. B. in Warkh. (wo stāmucis gesprochen wird) die Tonne nicht muca, sondern buca heisst; vgl. auch die Nebenformen stāvmacis und stāvmicis, sowie (zur Bedeutung) kũj(i)nieks.
Avots: ME III, 1054