Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'stārķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'stārķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

stārķis

I stārķis: stārķītim gaŗas kājas BW. 2686, 1.

Avots: EH II, 573

stārķis

I stārķis, s. stārka.

Avots: ME III, 1051

stārķis

II stārķis, ein Fisch Libau n. U.

Avots: ME III, 1051

Šķirkļa skaidrojumā (13)

atlikt (li. atlìkti),

1) tr., weg-, zurücklegen, erübrigen, ersparen:
atliek ratiņu pie malas LP. I, 154. viņdien tam lika uzvilkt tē̦va atliktuo kamzuoli Alm. atlikt naudu nebaltām dienām;

2) intr., übrig bleiben, wobei das Übrigbleibende im Nom. od. Gen. steht:
atlika pūra, pietrūka tautas. atlika veltīšu, pietrūka tautiešu BW. III, 1, 19. stārķis gājis, kad tik tam atlikuse vaļa, uz upi mazgāties Etn. IV, 143. Refl. -tiês, übrigbleiben: es dziedāju cauru dienu, man dziesmiņas (od. dziesmiņu) atlikās BW. 915. nuo pils tikai skurstenis atlicies LP. VII, 646. pēc pašam atlikās astagaļa līgaviņa BW. 22018.

Avots: ME I, 173

kalpība

kal˜pĩba, die Knechtschaft, der Dienst: tev jāstājas šā saimnieka kalpībā LP. VII, 774. iesākumā bijis stārķis dieva kalpībā Etn. IV, 144.

Avots: ME II, 144

kārķis

[I kãrķis "der Stroch" Wilzen; kontaminiert aus kārnis und stārķis?]

Avots: ME II, 196

pakšināt

pakš(ķ)inât, intr., tr., den Schall pak(š) hervorbringen, patschen, klopfen, paffen: zirgi pakškina kājām AU. pakšķināja ar plaukstu uz viņa kaklu Niedra. mierināja, vinam uz ple̦ca pakšķinādams A. XX, 949. kâ [stārķis Ar.] dzenis pakšķinādams MWM. VIII, 326. ņēmās pīpīti pakšināt Zemk., [pakšķināt Grünwald]. gultā gulēja tē̦vs, pakši nādams sīkus, zilus dūmiņus Latv. [pakšķinât (schliessen und darauf hörbar öffnen) muti Mitau. zirgs pakšķina, läuft in kleinem Trab Grünwald. lietus piles pakšķina, fallen schallend Grünwald.]

Avots: ME III, 50

pakšķināt

parkstēt

‡ parkstêt, = par̃kškêt: stārķis ... rāmi ... parkstēja Veselis Netic. Toma mīlest. 8.

Avots: EH XIII, 168

slanga

II slanga, die Schlinge, Falle: medinieka slangas Stārķis; vgl. etwa lendze.

Avots: ME III, 915

stārka

stārka Stockm. n. Etn. I, 114, FBR. VIII, 88, stãrks Sessau, Siuxt, Bershof, stārks U., Pormsahten, stãrķis Salis, Kandau, Selg., stārķis Stockm. n. FBR. VIII, 88, der Storch; stārks klabina Etn. II, 51. stārki dzīvuo uz... priedēm Glück Psalm 104, 17. stārka, liepu atstājuse, taisa ligzdu uozuolā BW. 18249. Vgl. starka.

Avots: ME III, 1051

starks

II starks, der Sandart (lucioperca sandra Cuv.) Natur. XXXVII, 1; auch ste̦rks, stārks, stārķis. Vgl. li. starkas, stêrkas, apr. starki dass. und dazu Niedermann FBR. VIII, 8.

Avots: ME III, 1045

svētputns

svē̦˜tputns Rudbahren, Alschw., Felixberg, Gold., svē̦tsputns Fischer 84, der Storch: stārķis, svē̦tputns, nebijis nuogalināms Etn. IV, 63. gandrs, kâ jau svē̦tputns... R. Kam. 37. me̦lna svē̦tputna spalva JK. VI, 47.

Avots: ME III, 1156

uzknābt

uzknàbt, uzknàpt,

1) (auf etw.) picken, hacken
(perfektiv): stārķis tev uzknābs pa če̦gu Stenden. vista uzknāpa svešam cālim PS. ve̦cas vistas... cienī jaunai, svešai vistai uzknābt pa ce̦kulu Janš. Bandavā I, 29;

2) aufpicken:
gailis... tecēja gribē̦dams miežu graudu uzknābt Pas. III, 400. gaiļi... uzknāba kādu kaņepju sē̦klu MWM. X, 306;

3) pickend, hackend zum Vorschein bringen:
gaiļi viens uotram uzknāba asinis;

4) (mit einem Hammer, Beil od. einem spitzen Gegenstand
Stenden) Schläge versetzen: uzknābt kādam Golg.;

5) jem. Bosheiten sagen:
saimnieku dē̦li un meitas... nekavējās izdevīgā brīdī Jānim ar Anci uzknābt Janš. Čāp. 14.

Avots: ME IV, 343

uzkrakšināt

‡ uzkrakšinât Frauenb. "?": stārķis, pārlaidies, jau uzkrakšina ligzdā uz jumta.

Avots: EH II, 725

vecišķs

vecišķs, vecišks, vecisķs L., nach Art alter Leute: zē̦ns kliedza veciškā balsī A. v. J. 1900, S. 1057. stārķis vecišķi nuogruozīja galvu Veselis Netic. Toma mīlest. 8. krusttē̦va vecišķi grēcīguo mīlestību Daugava I, 418.

Avots: ME IV, 516