Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stīpnieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stīpnieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
māsnieks
‡ māsnieks "?": viņš, guodāja Stīpnieku par savu brālnieku, Stīpnieks viņu citkal par savu māsnieku Janš. Dzimtene IV, 52.
Avots: EH I, 793
Avots: EH I, 793
piekrist
pìekrist,
1) hinfallen zu etw., neben etw.:
es piekritu raudādama pie arāja kājiņām BW. piel. 2 10226. tā man piekrīt pie ruokas (küsst mir die Hand) Alm. Kaislību varā 105;
2) überfallen, überkommen:
Sprw. nuospļaujies, lai drudzis nepiekrīt! (sagt man, wenn jem. sich stark erschreckt hat);
3) passen:
piekrīt (Var.: piede̦r, piestāv) me̦lni iemauktiņi pie dze̦lte̦na kumeliņa; piekrīt laba mātes meita ple diže̦na tē̦va dē̦la BW. 12216, 4;
4) zufallen, zukommen:
mājas piekrītuot Krišam Lakstam Krišs Laksts 3. ķēniņa dē̦ls suolīja atduot pat visu sev piekrītuošuo tē̦va valsti. tie darbi... piekrīt vīriešiem Etn. III, 5. "dēliņa" vārds pieaugušam vairs nepiekrīt Apsīšu Jē̦k. Bagāti radi 27. kam piekrīt pirmajam apgulties? LP. VII, 174. rada gan nepiekrīt (zur Verwandtschaft zählt er nicht), bet jaunais Stīpnieks bija Pēterim tik˙pat kâ drāugs Janš. Dzimtene IV, 175. tas man piekrīt, das kommt mir zu; n. U. auch - tev piekrīt, du bist schuldig;
5) beistimmen:
šim spriedumam piekrita visi Kaudz. M. 48. viņa klusi piekrizdama pamāja ar galvu Vēr. II, 158;
6) mit Fallendem gefüllt werden.
Refl. -tiês: tas man piekrītas, das ist meine Schuldigkeit U. Subst. piekrišana, die Zustimmung, der Beifall: "ziņģu lustes" atrada lielu piekrišanu Plutte Kat. 44. tautas bibliotēkas atradušas vispārīgu piekrišanu A. Mat. Krišj. Valdem.17. piekritums Infl., eine Krankheit, die nach einem Schreck od. einer Aufregung entsteht.
Avots: ME III, 260
1) hinfallen zu etw., neben etw.:
es piekritu raudādama pie arāja kājiņām BW. piel. 2 10226. tā man piekrīt pie ruokas (küsst mir die Hand) Alm. Kaislību varā 105;
2) überfallen, überkommen:
Sprw. nuospļaujies, lai drudzis nepiekrīt! (sagt man, wenn jem. sich stark erschreckt hat);
3) passen:
piekrīt (Var.: piede̦r, piestāv) me̦lni iemauktiņi pie dze̦lte̦na kumeliņa; piekrīt laba mātes meita ple diže̦na tē̦va dē̦la BW. 12216, 4;
4) zufallen, zukommen:
mājas piekrītuot Krišam Lakstam Krišs Laksts 3. ķēniņa dē̦ls suolīja atduot pat visu sev piekrītuošuo tē̦va valsti. tie darbi... piekrīt vīriešiem Etn. III, 5. "dēliņa" vārds pieaugušam vairs nepiekrīt Apsīšu Jē̦k. Bagāti radi 27. kam piekrīt pirmajam apgulties? LP. VII, 174. rada gan nepiekrīt (zur Verwandtschaft zählt er nicht), bet jaunais Stīpnieks bija Pēterim tik˙pat kâ drāugs Janš. Dzimtene IV, 175. tas man piekrīt, das kommt mir zu; n. U. auch - tev piekrīt, du bist schuldig;
5) beistimmen:
šim spriedumam piekrita visi Kaudz. M. 48. viņa klusi piekrizdama pamāja ar galvu Vēr. II, 158;
6) mit Fallendem gefüllt werden.
Refl. -tiês: tas man piekrītas, das ist meine Schuldigkeit U. Subst. piekrišana, die Zustimmung, der Beifall: "ziņģu lustes" atrada lielu piekrišanu Plutte Kat. 44. tautas bibliotēkas atradušas vispārīgu piekrišanu A. Mat. Krišj. Valdem.17. piekritums Infl., eine Krankheit, die nach einem Schreck od. einer Aufregung entsteht.
Avots: ME III, 260
pielīdzīgs
pìelĩdzīgs, angemessen, passend: Stīpnieks, gribē̦dams ar pielīdzīgu valuodu veicināt sarunu... Janš. Dzimtene IV, 182.
Avots: ME III, 267
Avots: ME III, 267
tracis
tracis,
1) der Skandal (Lürm und Rauferei
Drosth., Smilt.): tracis tiek sace̦lts B. Vēstn, veči e̦suot sadzirdē juši šuo traci LP. VI, 757. man nuotika tāds tracis Naud. es ar biju pie tā trača klāt ebenda. šim tracim nebūs labs gals Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 35. ja Stīpnieks . . . nesaka ne˙kā, tad tā lieta var iziet bez kāda trača Jaun. mežk. 62;
2) eine (lärmende?) Menge:
vārtsargi atveŗ vārtus..., un viss tracis ūkšuodams ieskrej RKr. VI, 91. Zu traks.
Avots: ME IV, 217
1) der Skandal (Lürm und Rauferei
Drosth., Smilt.): tracis tiek sace̦lts B. Vēstn, veči e̦suot sadzirdē juši šuo traci LP. VI, 757. man nuotika tāds tracis Naud. es ar biju pie tā trača klāt ebenda. šim tracim nebūs labs gals Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 35. ja Stīpnieks . . . nesaka ne˙kā, tad tā lieta var iziet bez kāda trača Jaun. mežk. 62;
2) eine (lärmende?) Menge:
vārtsargi atveŗ vārtus..., un viss tracis ūkšuodams ieskrej RKr. VI, 91. Zu traks.
Avots: ME IV, 217